Grieķu nepateicība
Lielākā daļa analītiķu uzskata, ka ES valstis vienosies par palīdzību Grieķijai, tomēr ES lielākā un ietekmīgākā valsts Vācija vilcinās pieņemt konkrētu lēmumu. Vācija iemaksā visvairāk naudas ES budžetā, un vācieši nevēlas kārtējo reizi atvērt maku, lai glābtu grieķus no bankrota. Grieķija gandrīz 30 gadu laikā kopš pievienošanās ES saņēmusi milzīgas summas no Briseles, bet nauda ne vienmēr iztērēta lietderīgi. Grieķi pamanījušies nokaitināt arī ES vadību, jo gadiem ilgi izkopuši statistikas izdaiļošanas mākslu. Kad patiesība beidzot nāca gaismā, ES amatpersonas bija šokētas, uzzinot, ka Grieķijas budžeta deficīts sasniedzis gandrīz 13% (eirozonas valstīm atļautā robeža ir 3%).
Vācijas kanclere Angela Merkele apzinās, ka finansiālās palīdzības sniegšana Grieķijai būs nepopulārs solis, kas vēlētājiem nebūs pa prātam (maijā Vācijā gaidāmas svarīgas reģionālās vēlēšanas). Vācijas amatpersonas uzskata, ka Grieķijas glābšana rādītu sliktu piemēru, jo tādā gadījumā arī citas valstis vilcināsies savilkt jostu un samazināt tēriņus, apzinoties, ka galu galā varēs pretendēt uz ES palīdzību. Berlīne pieprasa, lai ES vispirms vienotos par stingrākiem finanšu uzraudzības noteikumiem, kas ļautu sodīt neapzinīgās valstis.
SVF loma
Vācijas stingrā nostāja izraisījusi grieķu neapmierinātību. Grieķijas amatpersonas pat apsūdzējušas Vāciju par centieniem iedzīvoties no krīzes. «Kamēr valstīm Eiropas dienvidos nākas ciest no eiro krituma, Vācijas eksporta nozarei eiro vājums palīdz gūt lielāku peļņu,» spriež Grieķijas vicepremjers Teodors Panagls.
Briselē pirms visu ES valstu līderu sanāksmes ceturtdien varētu notikt arī eirozonas valstu līderu tikšanās, lai apspriestu problēmas risinājumu. ES ekonomikas komisārs Olli Rēns uzskata, ka eirozonas valstīm jāpieņem politisks lēmums par mehānismu, kas nodrošinātu eiro zonas stabilitāti.
Grieķijas valdība pieļāvusi, ka varētu lūgt Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību, ja ES nevarēs atvēlēt nepieciešamo summu. Brisele negribētu pieļaut šādu scenāriju, jo tas liecinātu, ka ES nepietiek ar saviem spēkiem, lai atrisinātu krīzi eirozonas valstīs. Pēc analītiķu domām, vienošanās agri vai vēlu tiks panākta. «Eirozonas valstis ir kā komandas biedri maisu skrējienā, kur katrai ar vienu kāju jābūt kopīgā maisā: vai nu tām izdosies saskaņot savu darbību, vai arī nāksies piedzīvot smagu kritienu,» laikrakstam Financial Times stāsta ekonomists Marko Annunciata.