Pasauli ietekmē Ķīna
Pērn starptautiskajā mērogā ievērojami lēnāka kļuvusi pieprasījuma pēc energoresursiem izaugsme, sasniedzot tikai 0,9%, kas ir zemākais rādītājs kopš XX gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, izņemot vienīgi brīdi pēc globālās finanšu krīzes pagājušajā desmitgadē, kad pieprasījuma izaugsmi mazināja daudzu valstu ekonomiskās grūtības, norāda BP savā globālās enerģētikas nozares apskatā. Tagad pieprasījuma pēc energoresursiem samazinājums piedzīvots, neraugoties uz faktu, ka globālās ekonomikas izaugsme bijusi aptuveni tāda pati kā 2013. gadā, kad energoresursu patēriņš piedzīvoja kāpumu par 2%. Vienlaikus vēsturiski augstāko patēriņa līmeni apjomu ziņā sasnieguši visi energoresursi, izņemot kodolenerģiju, kā arī visu energoresursu ražošana, izņemot ogles. Savukārt elektrības ražošana globālā mērogā pieaugusi par 1,5%.
Galvenā loma energoresursu patēriņa pieaugumā, tāpat kā iepriekšējos desmit gadus, ir attīstības valstīm, lai gan patēriņa pieaugums tajās ir zemāks par pēdējās desmitgades vidējo rādītāju. Tāpat patēriņa pieaugums Ķīnā pērn bijis zemākais kopš 1998. gada, un to noteica izmaiņas valsts ekonomikā, kuru rezultātā samazinās energoietilpīgo nozaru nozīme. Vienlaikus Ķīna jau četrpadsmito gadu pēc kārtas nodemonstrējusi lielāko patēriņa pieaugumu apjomu ziņā, kamēr procentuāli straujāko izaugsmi starp nozīmīgākajām ekonomikām piedzīvojusi Indija.
Tikmēr patēriņš Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development jeb OECD) valstīs pērn krities par 0,9%. Patēriņa kāpums ASV nav spējis kompensēt lejupslīdi Eiropas Savienībā (ES) un Japānā. Jāpiebilst, ka tieši ES fiksēts otrais lielākais patēriņa kritums visā pētījuma pastāvēšanas laikā, turklāt lielāks kritums piedzīvots tikai 2009. gadā globālās finanšu krīzes ietekmē, bet patēriņa apjomi ES ir zemākie kopš 1985. gada.
Cenu izmaiņas
Par pasaules galveno energoresursu joprojām ir pamats uzskatīt naftu. Neraugoties uz faktu, ka jau piecpadsmito gadu pēc kārtas samazinās naftas daļa globālajā energobilancē, tieši nafta joprojām veido 32,6% no visa energoresursu patēriņa. BP norāda, ka 2014. gadā vidējā Brent markas naftas cena bijusi 98,95 ASV dolāri (~ 88,47 eiro) par barelu, un tātad par 9,71 ASV dolāru zemāka nekā gadu iepriekš, un pirmoreiz kopš 2010. gada noslīdējusi zem cenas līmeņa - 100 dolāri par barelu. Atšķirība starp WTI un Brent marku naftas cenām pērn bija 5,66 dolāri par barelu, salīdzinot ar 10,67 dolāriem par barelu 2013. gadā. Jāatgādina, ka pagājušā gada beigās naftas cenas piedzīvoja dramatisku kritumu.
Atbilstoši enerģētikas giganta BP aplēsēm naftas patēriņš globālā mērogā pagājušajā gadā palielinājies par 0,8 miljoniem barelu dienā, kas ir mazāk nekā 2013. gadā, kad patēriņš pieauga par 1,4 miljoniem barelu dienā. Vienlaikus patēriņa pieaugumu ir nodrošinājušas OECD neietilpstošas valstis, galvenokārt, protams, Ķīna (plus 390 tūkstoši barelu dienā), pat neraugoties uz faktu, ka patēriņa pieaugums tajā bijis viens no zemākajiem pēdējos gados. Savukārt OECD valstīs piedzīvots kritums par 1,2%, kas ir jau astotā lejupslīde pēdējo deviņu gadu laikā. Visvairāk - par 220 tūkstošiem barelu dienā - kritis patēriņš Japānā, kur tas kopumā noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 1971. gada.
Tikmēr naftas ieguves pieaugums pērn vairāk nekā divkārt pārsniedzis patēriņa pieaugumu, sasniedzot vidēji 2,1 miljonu barelu dienā. Viss ieguves pieauguma kāpums noticis uz naftas eksportētājvalstu organizācijā OPEC neietilpstošu valstu rēķina, un lielāko daļu pieauguma veido ieguves kāpums ASV - vidēji 1,6 miljoni barelu dienā. ASV arī kļuvušas par pirmo valsti vēsturē, kas spējusi palielināt naftas ieguves apjomus par vidēji miljonu barelu dienā trīs gadus pēc kārtas. Tāpat ASV pērn atņēmušas Saūda Arābijai pasaulē lielākās naftas ieguvējvalsts titulu. Jaunus naftas ieguves rekordus pagājušajā gadā uzstādījušas arī Kanāda un Brazīlija. Tikmēr ieguve OPEC valstīs palikusi nemainīga, kamdēļ organizācijas valstu daļa globālā mērogā samazinājusies līdz 41% (zemākais rādītājs kopš 2003. gada). Ieguves kritumu Lībijā un Angolā kompensējusi ieguves palielināšana Irākā, Saūda Arābijā un Irānā.
Starptautiskā naftas tirdzniecība pērn piedzīvojusi kāpumu par 0,9% jeb 490 000 barelu dienā, Ķīnai kļūstot par pasaulē lielāko naftas importētāju. Jāpiebilst, ka jūtami vairāk nekā patēriņš pērn palielinājies naftas pārstrādes apjoms - par 1,1 miljonu barelu dienā, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010. gada un divkārt pārsniedz desmitgades vidējo izaugsmi. Lielākais kāpums piedzīvots ASV un ir plus 530 000 barelu dienā, kas ir augstākais rādītājs kopš 1986. gada. Savukārt naftas pārstrādes jaudas 2014. gadā pieauga par 1,3 miljoniem barelu dienā, galvenokārt uz Tuvo Austrumu valstu rēķina.
Šim pieaugumam netraucēja fakts, ka naftas pārstādes rūpnīcas pērn bija noslogotas tikai par 79,6%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 1987. gada.
Patēriņa kritums Eiropā
Planētas trešā nozīmīgākā enerogoresursa (pēc naftas un oglēm) - dabasgāzes - patēriņš pērn tikmēr pieauga par 0,4%, kas ir jūtami mazāk par desmitgades vidējo rādītāju. Patēriņa kāpums samazinājās kā attīstības ekonomikās, tā OECD valstīs, lielāko kritumu uzrādot ES dalībvalstīs. Tieši Eiropas un Eirāzijas reģionā arī atrodas piecas lielāko gāzes patēriņa kritumu piedzīvojušās ekonomikas - Vācija, Itālija, Ukraina, Francija un Lielbritānija. Savukārt lielāko patēriņa kāpumu uzrādījušas Ķīna, Irāna un ASV.
Līdzīgi kā naftas gadījumā, arī gāzes ieguve pērn augusi jūtami straujāk par patēriņu. Lielāko daļu kāpuma gan nodrošinājušas ASV. Savukārt ES gāzes ieguves apjomi pērn samazinājās. Ieguves apjomi kritušies arī Krievijā.
Savukārt runājot par starptautisko tirdzniecību ar gāzi, tā pērn piedzīvojusi kritumu par 3,4%. Gāzes piegādes pa cauruļvadiem samazinājušās par 6,2%, galvenokārt krītoties eksportam no Krievijas un Nīderlandes. Importētāju pusē samazinājies pa cauruļvadiem saņemtās gāzes daudzums Lielbritānijā, Vācijā un Ukrainā. Šo kritumu nav kompensējis arī sašķidrinātās gāzes tirdzniecības pieaugums par 2,4%.