Tiekoties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, kultūras ministre Dace Melbārde (NA) bija izteikusies, ka «ir liela interese par Vāgnera zāli un netiek izslēgta iespēja, ka tā varētu tikt atjaunota, izmantojot publiskās un privātās partnerības pieeju», vēstīja LETA. Lūgta precizēt, ko nozīmē liela interese, ministres padomniece Baiba Kauliņa atzina, ka ar to domāta tieši Rīgas Riharda Vāgnera biedrības iniciatīva. Taču, pēc B. Kauliņas teiktā, vispirms jātiek galā ar ēkas izpēti un jāsaprot finansējuma apjoms, pēc tam varēs konkrētāk runāt par procedūru.
Mēģinājumi aktualizēt Vāgnera zāles nākotnes jautājumu līdz šim nav vainagojušies ar panākumiem. 2012. gadā pēc muzikologa Arnolda Klotiņa iniciatīvas jau pieminētās Saeimas komisijas deputāti apmeklēja zāli, piedaloties arī toreizējai kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei (NA), un, kā toreiz rakstīja LETA, tika konstatēts, ka «Vāgnera ielas nama tehniskais stāvoklis patlaban ir sarežģīts, jo ozolkoka pāļu trūdēšanas dēļ ļoti sliktā stāvoklī ir ēkas pamati, kā rezultātā mājas sienas un griestus rotā ievērojamas plaisas». Toreizējā Saeimas komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība) pat bija izteikusies, ka Vāgnera ielas 4 ēkas atjaunošana ir Latvijas goda lieta. Taču nekādas tālākas attīstības nebija.
Va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) Komunikācijas daļas vadītāja Jolanta Grāmatniece Dienai stāsta, ka VNĪ objektu pārņēmusi 2006. gadā un kopš tā laika ēka tiek uzturēta tā, lai tās tehniskais stāvoklis nepasliktinātos. Tomēr nekāda veida remonts nav veikts. «Ēka ir tādā stāvoklī, kādā tā mums tika nodota. Tā nav bīstama, un tajā ir notikuši vairāki pasākumi,» uzsver J. Grāmatniece. Priekšlikumi par privātās un publiskās partnerības izmantošanu ēkas atjaunošanā esot bijuši, bet nodoti tālāk Finanšu ministrijai, jo tā ir VNĪ akcionārs. Savulaik gan panākta vienošanās, ka ēkas izmantošana nākotnē ir saistāma ar kultūras funkciju.
Pašlaik nav skaidrs, kā tieši varētu notikt tālākās sarunas ar Rīgas Riharda Vāgnera biedrību un kāda būs procedūra, lai jautājums tiktu risināts. «Mēs piedāvājam sākt izpēti, vai ir iespējams PPP projekts. Ja mums tas izdotos, ēka paliktu valsts īpašumā, bet tiktu rekonstruēta par privātiem līdzekļiem. Tas varētu būt četru piecu gadu jautājums, rēķinoties, ka gads paies birokrātisku jautājumu risināšanai,» pieļauj M. Gailis. Viņš pieļauj, ka konkursa izsludināšanas gadījumā varētu pieteikties arī citi pretendenti. «Šobrīd mēs iniciējam, lai šis jautājums vispār kustas. Lai nāk Kirovs Lipmans, Andris Šķēle vai Aivars Lembergs,» izteicās M. Gailis. Viņš arī lūdzis profesionāliem tāmētājiem aprēķināt aptuvenās rekonstrukcijas izmaksas, un tās tiek lēstas ap 13 miljoniem eiro. Izmaksas saistītas gan ar nepieciešamo pamatu stiprināšanu, gan ieceri atjaunot vēsturisko Lielo zāli, kas ar stāvu pārsegumiem aizbūvēta XIX gadsimta beigās. Tā zāle, kas pēdējā laikā izmantota ar Vāgnera zāles vārdu, vēsturiski ir bijusi Muses zāle, kas izmantota dejām.
Projektam esot atrasta arī patronese - Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē. Ja projektu realizētu M. Gaiļa vadītā biedrība, tās projektos varētu iesaistīties arī bijušais Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars - šāda iespēja izskanēja Latvijas Radio raidījumā Īstenības izteiksme jau februārī. Pilnīgi noteikti ēkā atrastos muzejs un restorāns, ieceri konkretizē M. Gailis.
Viņš arī vērsa Dienas uzmanību, ka biedrības statūtos ierakstīts ne vien mērķis rekonstruēt Rīgas pilsētas teātra ēku Riharda Vāgnera ielā 4 un atjaunot Rīgas pilsētas teātra zāli, piemērojot to kamerkoncertu un teātra uzvedumu vajadzībām, bet arī izveidot Riharda Vāgnera muzeju un atbalstīt pēc Riharda Vāgnera ierosinājuma dibināto stipendiju fondu, nododot tam daļu no biedrības līdzekļiem. Biedrība sadarbosies ar jau agrāk nodibināto Rīgas Riharda Vāgnera teātra ēkas renovācijas fondu, kura valdē līdztekus Arnoldam Klotiņam, Guntim Gailītim, Ivaram Bērziņam, Solvitai Sējānei un citiem darbojas arī M. Gaiļa dzīvesbiedre arhitekte Zaiga Gaile.