Diemžēl daļa notekūdeņu no Rīgā piestājušajiem kuģiem un prāmjiem joprojām, visticamāk, nonāk Baltijas jūrā. Iemesls ir saistīts ar to, ka pašreiz izmantojamie tehnoloģiskie risinājumi un ierastā atkritumu apsaimniekošanas kārtība ostā pilnībā visu notekūdeņu savākšanu padara neiespējamu.
Kuģis, ienākot ostā, par katru apmeklējumu maksā konkrētu, noteikumos paredzētu sanitāro maksu. Sanitārās maksas summa, kuru iekasē osta, atkarīga no kuģa ietilpības, un tā paredzēta dažādu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas nodrošināšanai. Sākotnēji šo nodevu maksāja tikai kravas kuģi, bet kopš 2013. gada decembra sanitārā maksa piemērota arī visiem kruīza kuģiem un pasažieru prāmjiem.
Kuģu atkritumu pieņemšanu Rīgas ostā jau kopš 2000. gada nodrošina uzņēmums SIA Eko osta. Atkritumu pieņemšana notiek šādi: notekūdeņus no kuģa iepilda SIA Eko osta transporta cisternās, kas ūdeņus nogādā attīrīšanai. Augot ienākošo kuģu skaitam, šāda sadzīves notekūdeņu pieņemšanas sistēma kļuvusi neefektīva, jo pašreiz pilnībā visu ostā nodošanai pakļauto notekūdeņu apjomu nav iespējams pieņemt un pārvietot līdz attīrīšanas iekārtām ar autotransportu.
Piemēram, prāmis ar 2000 pasažieriem vienā reizē nodod no 400 līdz 600 kubikmetriem sadzīves notekūdeņu, SIA Eko osta autotransports vienā reisā var izvest ap 30 kubikmetriem. Rīgas ostā ik mēnesi ienāk līdz 500 kuģiem, tajā skaitā ap 50 prāmjiem un kruīza kuģiem. Rezultātā pilnībā visu sadzīves notekūdeņu pārvešana ar autotransportu kļūst neiespējama no praktiskā viedokļa, un to apsaimniekošana izmaksu ziņā ir nesamērojama ar sanitāro maksu apmēru. Tādēļ daļu sadzīves notekūdeņu, kurus nav bijis iespējams nodot un nogādāt attīrīšanai, kuģi, visticamāk, novada jūrā, turklāt te jāpiebilst, ka aizliegums novadīt sadzīves notekūdeņus Baltijas jūrā visiem kuģiem stāsies spēkā tikai 2018. gadā.
Laikā, kad piesārņoto notekūdeņu apjoms ir būtiski audzis, svarīgi ir arī maksimāli ātri rast risinājumu to novadīšanas iespējām. Vislabākais un piemērotākais risinājums SIA Eko osta ieskatā būtu cauruļvada izbūve, kas nodrošinātu visu kruīza kuģu un prāmju sadzīves notekūdeņu noplūdināšanu tieši pilsētas kanalizācijā. Tādējādi sadzīves notekūdeņi no minētajiem kuģiem bez apjoma ierobežojumiem tiktu aizvadīti tieši līdz Rīgas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Tomēr šāda cauruļvada izbūves, tajā skaitā projekta izstrādes, izmaksas ir augstas - ap pusmiljonu eiro -, un projekta realizācija tiek atlikta no gada uz gadu, turklāt nav zināms, kura institūcija uzņemsies projekta vadību un finansēšanu.
Okeāni un lielās jūras spēj notekūdeņus akumulēt, savukārt Baltijas jūras eksperti secinājuši, ka mūsu jūra ir pārāk sekla un nav pietiekoši sāļa un blīva, lai pārstrādātu tādu piesārņojuma apjomu, kāds tiek novadīts no kuģiem. Tāpēc baktērijas, vīrusi, mazgāšanas līdzekļi un smagie metāli, ko satur sadzīves notekūdeņi, būtiski pasliktina ūdens kvalitāti, veicina aļģu ziedēšanu un kopumā negatīvi ietekmē Baltijas jūras ekosistēmu.
*SIA Eko osta direktora vietnieks