Augsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares attīstības līmenis ir XXI gadsimta attīstītas valsts pazīme, gluži kā smagā rūpniecība bija attīstītas valsts pazīme XX gadsimta vidū. IKT nozares attīstība ir viens no nozīmīgākajiem katalizatoriem Latvijas ekonomikas konkurētspējai globālā mērogā.
IKT nozare ir Latvijas stiprā puse. Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas ziņojums par 2011.-2012. gadu ierindo Latviju 64. vietā no 139 valstīm konkurētspējas ziņā. Savukārt tehnoloģiskā līmeņa (technological readiness) ziņā Latvija ir daudz augstākās vietās - 31. vietā interneta lietotāju skaita ziņā uz 100 iedzīvotājiem, 31. vietā interneta savienojuma ātruma ziņā, 35. vietā platjoslas interneta pieslēgumu ziņā.
IKT nozare veido būtisku Latvijas ekonomikas daļu. Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarē pērn bija nodarbināti 17,9 tūkstoši strādājošo, kuru vidējā alga ievērojami pārsniedza vidējo algu valstī. IKT nozares uzņēmumu apgrozījums 2010. gadā bija 1452 miljoni latu un tā pievienotā vērtība - 406 miljoni latu.
Jāatzīst, ka stimuls IKT nozares attīstībai lielākoties ir bijis ES fondu finansējums, kas esošajā plānošanas periodā sasniedz simtiem miljonu latu. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) palīdzību ir veicināta dažādu Latvijas sfēru informācijas sistēmu un risinājumu attīstība, piemēram, biometrijas datu apstrādes sistēmas izveide, ģeotelpisko sistēmu izveide, e-veselības, kultūras un e-pārvaldes risinājumu izstrāde, dažādi reģionālie projekti. Līdz ar šo projektu realizāciju Latvija ir ieguvusi un iegūst unikālu kompetenci savu produktu eksportam. Turklāt mazais tirgus apjoms šajā gadījumā ir pat priekšrocība - Latvijas mēroga projekti tiek skatīti kā veiksmīgi reālajā vidē pastāvoši pilotprojekti.
Diemžēl katrā nozīmīgajā ERAF fonda finansējumā iestājas pauze, un tajā laikā Latvija fonda finansējumu nesaņem. Vēlos atgādināt, ka IKT nozarē labi atceras to posmu, kad tika pieņemts politisks lēmums «nogriezt» nozares projektu valsts līdzfinansējumu, kas tūlīt atsaucās ar pamirumam līdzīgu stāvokli krietnā Latvijas IKT nozares daļā. Šī gadījuma mācība bija ļoti skarba - nozare nedrīkst attīstīties tikai uz Eiropas fondu finansējuma rēķina. Jau šobrīd IKT nozarei ir jāuzņem cita veida ātrums, lai spētu kompensēt turpmāko ERAF finansējuma pauzi nozares attīstībā un nozares attīstība nākamajos piecos gados sasniegtu tādu līmeni un apjomus, ka ERAF finansējuma apstāšanās tiktu izjusta minimāli.
Nebūsim naivi, lai domātu par plašu un visaptverošu konkurenci ar lielvalstīm IKT jomā. Tādās valstīs kā Indija un Ķīna atsevišķa uzņēmuma izmantoto cilvēkresursu skaits bieži pārsniedz visas Latvijas IKT nozares speciālistu kopskaitu. Tomēr Latvijai jau tagad ir savas nišas, kurās mūsu pieredze ir konkurētspējīga arī pasaules mērogā - tās ir arhīvu, muzeju un bibliotēku IT sistēmas. Mums ir vislabākās iespējas kļūt par nišas produktu radītāju lielo pasūtītāju interesēs.
Latvijas uzņēmumu perspektīva ir sadarbība ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, izvietojot cilvēkresursu ietilpīgākās funkcijas citviet, bet Latviju veidojot par administratīvo un pārdošanas centru. Un pretēji mūsu sabiedrībā izplatītajai, nepamatotajai skepsei pret pārdevēja amatu tieši kontaktu veidošanu un pārdošanu izvirzot par savu galveno prioritāti.
Šāds IKT nozares attīstības modelis sniegtu iespējas Latvijai risināt arī citu būtisku problēmu - piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus gan no austrumiem, gan rietumiem, radot tiem mentāli pieņemamu alternatīvu izceļošanai uz Rietumeiropu vai ASV. Savukārt vietējiem uzņēmumiem tas ļautu iegūt kapacitāti ārvalstu pasūtītāju apkalpošanai, kas ir kritiski nepieciešams vietējo IT uzņēmumu dzīvotspējai un attīstībai tuvākajos gados. IKT nozare specifikas dēļ šādam scenārijam ir ideāli piemērota.
Svarīga ir to tautsaimniecības nozaru attīstība Latvijā, kurām ir nepieciešami augsta līmeņa IT risinājumi - aviācijas, komunikācijas, transporta un loģistikas, zinātņietilpīgas rūpniecības un tehnoloģisko parku attīstība. Un Latvijas IKT nozares pašreizējais līmenis ir laba melnzeme, kurā iestādīti dzīvotspējīgi augi, kas prasmīgi jākopj jeb citiem vārdiem - katram uzņēmumam ir jāatrod sev optimāls attīstības modelis, jo pamats sekmīgai attīstībai jau ir ielikts.