Diena jau rakstīja, ka laikraksts The Wall Street Journal (WSJ) izraisīja plašu rezonansi, vēstot par Dānijas iedzīvotāju Hansu Peteru Kristensenu, kurš tā vietā, lai maksātu bankai procentus par hipotekāro kredītu, pats bija saņēmis čeku par hipotekārā kredīta izmantošanu. WSJ arī noskaidroja, ka Dānijas lielākajam hipotekāro kredītu izsniedzējam Realkredit Danmark pērn bija 758 šādi klienti, kurus var dēvēt par kredītu rantjē. Publikācijas rezultātā saasinājās diskusijas par negatīvajām bāzes procentu likmēm un to iespējamajām sekām.
Viens no biežāk apspriestajiem scenārijiem par negatīvo procentu likmju sekām uzsver līdzekļu iespējamo aizplūšanu no bankām, kā arī nepieciešamību atteikties no skaidas naudas. Pastāvot negatīvām procentu likmēm - JP Morgan analītiķi pieļauj, ka Eiropas Centrālajai bankai tās ar laiku var sasniegt pat mīnus 4,5%, ļoti ticama kļūst iespēja, ka negatīvas likmes tiek piemērotas arī noguldījumiem, kamdēļ sāksies līdzekļu aizplūšana no bankām un to pārvēršana skaidrā naudā. Protams, ir arī citi uzkrājumu saglabāšanas veidi, tos skaitā nekustamo īpašumu un dārglietu iegāde, tomēr potenciālie cenu burbuļi šajās jomās (Zviedrijā 2015. gadā nekustamo īpašumu cenas pieauga par 17%) un ar tiem saistītie riski, kā arī inflācijas faktiska neesamība daudziem liks izvēlēties tieši skaidras naudas uzkrājumus.
Līdzekļu aizplūšanas no bankām negatīvās procentu likmes dēļ var ne tikai nesasniegt cerēto mērķi - veicināt patēriņu un ekonomisko attīstību, bet arī pasliktinās banku kopējo stāvokli, tomēr to cenšas nepieļaut gan finansisti, gan varas iestādes.
Savukārt par vienu no efektīvākajām metodēm, kā nodrošināt līdzekļu saglabāšanu bankās un attiecīgi patēriņu negatīvu procentu likmju apstākļos, tiek uzskatīta iespējami plašāka atteikšanās no skaidras naudas. (Šajā ziņā līderes ir tieši Ziemeļvalstis, it īpaši Dānija un Zviedrija, kas faktiski ir gatavas pilnībā atteikties no naudas zīmēm.)
Kā uzskata populārais interneta resurss Zehohedge.com, jautājums šā gada janvārī apspriests Pasaules Ekonomikas foruma Davosā slēgto jeb nepublisko tikšanos laikā. Pēc resursa domām, par to liecina atsevišķu tikšanos dalībnieku izteikumi, kā arī fakts, ka drīz pēc ikgadējā Davosas foruma virknes pasaules valstu politiķi un centrālo banku pārstāvji cits pēc cita nāca klajā ar prognozēm par pāriešanu uz pilnībā bezskaidras naudas norēķiniem viņu pārstāvētajās valstīs jau pārskatāmā nākotnē. Tika uzsvērta arī nepieciešamība apkarot korupciju un ārzonas, atsakoties no skaidras naudas.
Zerohedge.com sev tradicionāli apgalvo, ka šāda notikumu attīstība liecina par kādu «baņķieru sazvērestību» un rietumvalstu valdību vēlmi pakļaut kontrolei iedzīvotāju līdzekļus. Mazāk radikāli noskaņoti analītiķi tikmēr uzskata, ka finanšu varas iestādes izsmēlušas tradicionālo instrumentu arsenālu, nepanākot būtisku tautsaimniecības uzlabošanos, un tuvojas brīdis, kad tām neatliks nekas cits, kā noteikt aizvien zemākas negatīvās procentu likmes, samazināt skaidras naudas daudzumu, kā arī pieņemt vēl citus lēmumus, lai vārda tiešā nozīmē piespiestu turīgāko iedzīvotāju daļu tērēt uzkrājumus, pat riskējot ar viņu sašutumu.
Savukārt kritiķi, tajā skaitā Nobela balvas ekonomikā laureāts Džozefs Štiglics, virzību uz negatīvajām procentu likmēm dēvē par eksperimentu ar neprognozējamu iznākumu un aicina ieplūdināt līdzekļus nevis finanšu sektorā, bet reālajā ekonomikā, it īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Citi ekonomisti tikmēr brīdina par līdzekļu pārceļošanu, turklāt ne tikai no Eiropas uz ASV, kur procentu likmes vismaz nav negatīvas, bet arī no rietumvalstīm uz attīstības ekonomikām. Kādas būs šo procesu sekas, precīzi pateikt neviens nevar, un šī nenoteiktība ir pat biedējošāka par iespējamajām sekām.