Tās gan sašķobījās septembra vidū pēc Japānas valdības maiņas, par premjeru kļūstot demokrātam Jukio Hatojamam, kuram nu nācās pildīt priekšvēlēšanu solījumus par Okinavā bāzēto ASV jūras kājnieku pārvietošanu. Viņš arī izteicis vēlmi līdzšinējo Japānas atbalstu ASV misijai Afganistānā no militārās pilnībā pārcelt uz civilo jomu, paredzot 5 miljardus dolāru Afganistānas humānajam atbalstam. Bet ekonomikā Hatojamas jauninājums ir pārorientācija no ASV uz Āziju.
Vizītes laikā Obama guva vairākus retoriskus un emocionālus panākumus, faktiski atgriežot ASV un Japānas dialogu pozitīvā gultnē. Okinavas bāzes jautājums gan tiks izskatīts, bet par pārējo spriest pāragri. Obamas vēsts Japānā, Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības valstu sanāksmē Singapūrā un turpmākajos apmeklējumos šonedēļ Šanhajā, Pekinā un Seulā ir: sadarbojieties, bet neizslēdziet ASV. Tiesa, sadarbība nav paredzēta pēc līdzšinējās paradigmas, kur Āzija ražoja aizvien vairāk, kamēr ASV patērēja aizvien vairāk, to saucot par attīstību. «Mēs pašlaik esam sasnieguši vienu no tiem retajiem vēstures lūzuma punktiem, kur mums ir iespēja izvēlēties atšķirīgu ceļu,» sacīja ASV prezidents. Kā šis uzstādījums izpaudīsies, arī rādīs laiks. Iespējams, pieaugs Āzijas ražotāju interese par Eiropas tirgu, kas pa visām ES valstīm kopā pēc IK apsteidz ASV.
Situācijā, kad Japāna ar atbalstu svārstās un ASV cerība izmantot Krievijas gaisa telpu arī aizvien paliek tikai teorijā, Latvija ar uzticamo atbalstu NATO misijās un karaspēka uzturēšanai paredzēto preču transportam atvērto Rīgas ostu un dzelzceļu gūst ja ne daudz vairāk, tad morālo un retorisko kapitālu gan. To nevajadzētu novērtēt par zemu.