Sociālie partneri vērš uzmanību uz to, ka minimālās algas samazināšana nekādu būtisku budžeta ietaupījumu nedotu, to atzīst arī LM. Algas minimuma nogriešana radītu papildu iztrūkumu budžeta ieņēmumu daļā, jo samazinātos iekasēto nodokļu apjoms.
Piemēram, ja tiktu atbalstīts iepriekš izskanējušais priekšlikums minimālo algu apcirpt līdz 140 latiem, šogad budžets zaudētu 10,3 miljonus latu, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
LM preses pārstāve Ilona Jurševska gan atgādina, ka galvenais pamatojums minimālās algas samazināšanai ir nevis vēlme ietaupīt, bet gan sabalansēt dažādu profesiju atalgojuma līmeni. Samazinot skolotāju atalgojumu, vienas likmes «cena» nonāktu līdz minimālās algas robežai un veidotos situācija, ka pedagogs un, piemēram, apkopēja varētu pelnīt vienādi. «Mērķis ir, lai vienkāršākas profesijas nesaņemtu tikpat daudz, cik profesionāļi,» pamato I.Jurševska.
Pēc viņas teiktā, patlaban ministrija izvērtē visus variantus un galvenā diskusija notiks 1.jūlijā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) jau tagad stingri pieturas pie viedokļa, ka minimālu algu pašreizējā ekonomiskajā situācijā aiztikt nedrīkst. «Tas pazeminās dzīves kvalitāti, radīs papildu nelegālās nodarbinātības draudus, palielinot negodīgas konkurences riskus, kā arī samazinās iedzīvotāju pirktspēju, bremzējot ekonomikas atveseļošanos,» sekas uzskaita LDDK vadītājas vietniece Liene Vancāne. Šādai nostājai piekrīt arī LM.
Latvijā patlaban noteiktā minimālā alga ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā, atgādina SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Viņš uzsver, ka to valsts sektorā strādājošo skaits, kuri saņem minimālo algu, ir neliels un vairākums tās saņēmēju strādā privātajā sektorā, tādēļ ietaupījuma budžetā nebūs. «Budžets zaudēs, jo minimālās algas samazināšanas gadījumā daļa darba devēju izmantos šo valsts piedāvāto iespēju optimizēt un mazināt savus izdevumus,» paredz eksperts.