Daudzbērnu efekts
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi nākamgad iecerēts samazināt no pašreizējiem 26% līdz 25%, sociālā nodokļa likmi uz darba ņēmēja rēķina paaugstināt līdz 35,09%. Vispārējo ar IIN neapliekamo minimumu (NM) paaugstinās no pašreizējiem 35 latiem līdz 45, bet NM par apgādībā esošu personu - no 63 latiem līdz 70. Pēc šīm izmaiņām tie cilvēki, kam bruto mēnešalga ir 200-300 latu un kam nav apgādājamo vai ir viens vai divi, iegūs, jo «uz rokas» saņems nedaudz vairāk kā līdz šim. Turpretim cilvēki ar 200-250 latu ikmēneša bruto ienākumiem un trim un vairāk apgādājamajiem būs zaudētāji. «Piemēram, ja trīsbērnu māmiņas alga pirms nodokļiem ir mazāka par 250 latiem, tad nākamgad viņa katru mēnesi nodokļos samaksās par četriem latiem vairāk. Šāda situācija rodas, jo kopējā atvieglojumu summa pārsniedz māmiņas bruto algu un viņa no tās maksā tikai sociālo nodokli (kas nākamgad tiks paaugstināts), bet nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (kas nākamgad tiks samazināts),» Dienai skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe. Turklāt, «jo vairāk bērnu, jo augstāks ir tas slieksnis, līdz kuram darbojas šis negatīvais efekts». No 300 latu bruto algas šis efekts vairs nav vērojams, un cilvēks ar trim apgādībā esošajiem vēl zaudē tad, ja viņa bruto alga mēnesī ir virs 1000 latiem. Cilvēks ar diviem apgādībā esošajiem uz rokas saņems mazāk, ja bruto alga ir virs aptuveni 800 latiem. Savukārt cilvēki, kam ir viena apgādībā esoša persona vai tādu nav vispār, uz rokas no nākamā gada saņems nedaudz mazāk, ja mēnesī viņi «uz papīra» saņem attiecīgi virs aptuveni 600 un 400 latiem.
Iesaka solidarizēties
Vairāk naudas ziņā iegūs tie cilvēki, kuri šobrīd saņem tikai minimālo algu, jo pēc tās paaugstināšanas no 180 latiem līdz 200 latiem cilvēks uz rokas ik mēnesi saņems par 14-15 latiem vairāk nekā patlaban. Taču darba devējam, kas saviem padotajiem patlaban maksā tikai minimālo algu, tās celšana nozīmēs arī attiecīgu darbaspēka sadārdzinājumu. «Nevar izslēgt uzņēmēju vēlmi noformēt darbiniekus uz nepilnu slodzi, lai samazinātu darbaspēka izmaksas. Katrā ziņā tiks meklēti jebkuri ceļi, lai samazinātu izmaksas (..),» lēš KPMG nodokļu eksperte Gunta Kauliņa. Arī Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas valdes locekle Sigita Keiša pieļauj, ka šādas bažas pastāv, lai gan daudzos uzņēmumos tas notiek jau šobrīd. «Daudzas nozares līdz šim jau strādā tikai uz stundu apmaksu, kas ir ļoti pietuvināta minimālajai algai. Šajā gadījumā tikai palielinās risks, ka darba laika uzskaites tabulā netiks norādītas faktiski nostrādātās stundas, tādējādi daļu algu maksājot aploksnē,» piebilst S. Keiša. Pēc viņas teiktā, šādās situācijās darba ņēmējam ir pašam jāizlemj, vai piekrist šādiem nosacījumiem. «Lēmumu pieņemšanu sarežģī fakts, ka atrast jaunu darbu ir ārkārtīgi grūti, taču arī jārēķinās, ka tad nodokļi pilnā apmērā netiek maksāti un darba zaudēšana nākotnē var negatīvi ietekmēt bezdarbnieka pabalstu un citas sociālās garantijas.» Valsts darba inspekcijas (VDI) speciālista Viļņa Virzas ieteikums ir darba ņēmējiem solidarizēties un nepieļaut šādu nosacījumu uzspiešanu. Ja tas tā noticis, tad cilvēkiem laikus vajadzētu ziņot par notikušo. Anonimitāti VDI garantē un, ejot pārbaudē, netiek atklāts, ka tā tiek veikta, balstoties uz iesniegumu, apgalvoja V. Virza. Saskaņā ar statistiku bruto algu zem 200 latiem mēnesī saņem ap trešdaļa strādājošo.