Uzņēmēji sūdzas, ka kredītu pieejamība nav tāda, kādu varētu vēlēties, savukārt bankas norāda uz kvalitatīvu uzņēmēju projektu trūkumu un tirgus regulatoru prasībām. Tas, protams, liek uzdot jautājumu, cik nopietna patlaban ir tautsaimniecības kreditēšana kopumā.
Ņemot vērā, ka ekonomiskās izaugsmes tempi paātrinās, varētu šķist, ka viss ir kārtībā, taču, cik ilgi tautsaimniecībai pietiks ar iekšējām rezervēm un pašas nopelnītajiem resursiem, lai spētu turpināt attīstīties, nav īsti skaidrs.
Jāatgādina, ka apgalvojumu: «kreditēšanas apjomi Latvijā uzrāda būtisku pieaugumu - šogad palielinājies jauno aizdevumu apjoms gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām», iepriekš paudis Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Pieprasījums un kvalitāte
«Galvenais faktors, kas ietekmē uzņēmumu kreditēšanas tempu, ir pašu uzņēmēju pieprasījums un tas, cik kvalitatīvi un pārdomāti ir uzņēmumu attīstības projekti,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts. Viņš piebilst, ka pieprasījums pēc kredītiem šā gada pirmajos divos ceturkšņos saglabājies iepriekšējā gada līmenī - tas bijis nemainīgi piesardzīgs. «Taču jāuzsver, ka gada otrā puse tradicionāli ir aktīvāka un pirmajā pusgadā ar uzņēmējiem sāktās sarunas ļauj prognozēt, ka pēdējos sešos mēnešos lielo korporāciju aktivitāte varētu pieaugt,» optimistisks ir SEB bankas pārstāvis.
Viņš skaidro, ka ECB īstenotā politika palīdz veidot kreditēšanai labvēlīgu vidi, taču uzņēmumu lēmumi par attīstības un investīciju projektu īstenošanu tomēr saistīti ar plašāku apstākļu kopumu - pieprasījumu vietējā tirgū un iedzīvotāju pirktspēju, makroekonomisko situāciju Baltijas reģionā un citur Eiropā un vēl ar citiem faktoriem. «ECB ekonomikas stimulēšanas pasākumi atsevišķi no kopējā konteksta nespēj ietekmēt kreditēšanas aktivizēšanos, jo daudzi aktīvai kreditēšanai nepieciešamie faktori nav tās ietekmes sfērā. ECB realizētajiem pasākumiem būtu jāveicina kreditēšana, taču komercbanku sektors, turklāt ne tikai Eiropā, vairākus pēdējos gadus piedzīvo ievērojamas izmaiņas regulāciju ziņā, un regulatoru prasību slogs kļuvis par bremzējošu faktoru kreditēšanai,» skaidro bankas Citadele Resursu pārvaldības daļas vadītājs Kārlis Purgailis.
Citiem vārdiem sakot, ECB veicina naudas cenas samazināšanos un naudas pieejamības palielināšanos, bet regulatora ietekmē finanšu vide palielina kapitāla noslodzi un sadārdzina kapitāla izmaksas. Līdz ar to bankas patlaban mēģina sabalansēt minētos faktorus, un tāda īsti aktīva kreditēšana vēl netiek novērota, piebilst Citadeles eksperts.
Savukārt I. Krasts atgādina, ka bankas tradicionāli ir orientētas uz vidēja un zema riska projektu finansēšanu, jo bankas riskē ar noguldītāju naudu un tāpēc nevar uzņemties pārliecīgi augstus riskus. Šī iemesla dēļ banka visdrīzāk nebūs piemērotākais partneris uzņēmumiem, kas atrodas agrīnā attīstības stadijā, un šādiem uzņēmumiem jāmeklē citi finansējuma avoti un instrumenti.
Tomēr ECB īstenotā ekonomikas stimulēšana kredītņēmējiem ir nākusi par labu, jo mazinājusi aizdevumu procentu likmes. Pēc K. Purgaiļa teiktā, Centrālās bankas politika ir ievērojami ietekmējusi naudas tirgus likmes, kuras klasiski tiek izmantotas kā viena no sastāvdaļām kredītu procentu likmju noteikšanā, rezultātā arī klientiem piedāvātās kopējās kredītu likmes samazinājušās.
Lauksaimnieku laiks
Tradicionāli aktīvākās kredītu ņēmējas ir tautsaimniecības nozares, kuras konkrētā brīdī atrodas uz augstākas ekonomiskās aktivitātes viļņa vai arī veic investīcijas, lai šim izaugsmes vilnim pienācīgi sagatavotos. Lai arī daudziem tas var šķist dīvaini, tomēr, neraugoties uz Krievijas noteiktajiem importa ierobežojumiem, pēc banku pārstāvju teiktā, tieši lauksaimniecība ir no jauna izsniegto kredītu apjoma galvgalī. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei izsniegto kredītu apjoms pēdējā laikā ir pieaudzis, liecina FKTK dati.
Lauksaimniecībā «kredītu apjoms audzis, pateicoties gan jauniem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kas ir pieejami lauksaimniecības uzņēmumiem, gan arī salīdzinoši labām ražām, piemēram, graudkopībā. Savās nozarēs vadošie uzņēmumi turpina pārliecinoši virzīties uz priekšu ar savu ilgtermiņa investīciju plānu īstenošanu, nodrošinot zināmu aktivitāšu līmeni tirgū», lauksaimnieku aktivitātes raksturo I. Krasts.
Arī pēc bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Māra Macijevska teiktā, lauksaimniecība, tāpat kā tirdzniecība, ir bankas prioritāro nozaru sarakstā. Savukārt I. Krasts stāsta, ka redzama arī nekustamo īpašumu nozares pārstāvju interese par kreditēšanu, it īpaši saistībā ar darījumiem, kuros iesaistīti komercīpašumi - biroju telpas, noliktavas, ražošanas telpas.
Ienāk citi
Tikmēr mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) bizness sūdzas par grūtībām tikt pie finansējuma, sevišķi tas attiecināms uz jaunajiem uzņēmumiem. «Šobrīd vienīgā iespēja MVU sektorā strādājošajiem uzņēmumiem tikt pie finanšu līdzekļiem bez papildu nodrošinājuma ir pieteikties aizdevumam, piemēram, kādās grantu programmās,» vērtē privāto bērnudārzu tīkla BeBe.lv dibinātājs Juris Stikāns. Pēc viņa teiktā, jaunizveidotam uzņēmumam saņemt bankā kredītu sava biznesa sākšanai vai attīstībai bez nekustamā īpašuma ķīlas ir gandrīz nereāli. «Arī dažādās reklāmās piedāvātie kreditēšanas nosacījumi biznesam līdz pat 24% gadā man šķiet saimnieciski neizdevīgi,» piebilst uzņēmējs.
MVU biznesa grūtības tikt pie aizdevumiem bankās veicinājušas nebanku kredītdevēju sarosīšanos. Piemēram, kompānijas Grand Credit uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms naudas izteiksmē šā gada septiņos mēnešos slīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn pieaudzis gandrīz par 5% līdz 3,047 miljoniem eiro. Kompānijas Kreditēšanas nodaļas vadītājs Andris Kazāks stāsta, ka valsts atbalsta MVU kreditēšanas programmas ietvaros uzņēmējiem ir iespēja ņemt aizdevumu saimnieciskās darbības sākšanai, kā arī apgrozāmo līdzekļu palielināšanai un sākto attīstības projektu dzīves cikla nodrošināšanai. Šajā programmā procentu likme ir no 6,5% gadā. «Kopumā gadā vidējā svērtā procentu likme samazinājusies nedaudz vairāk nekā par procentpunktu, tas lielā mērā saistīts ar to, ka piedalāmies valsts atbalsta programmas Mikroaizdevumi saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai realizēšanā un spējam klientiem piedāvāt zemākas procentu likmes,» rezumē A. Kazāks.