Latvijā dzimumu līdztiesības problēmas nav. Nav arī nekādu problēmu sabiedrībā daudz apspriestajās skolas mājturības stundās. To zinu no sava dēla - 7. klases skolnieka - pieredzes, viņš mājturības stundās iemācījās gan pogu piešūt, gan salātus pagatavot, bet viņa klasesbiedrenēm nebija problēmu apgūt praktiskas, tehniskas lietas.
Runājot par biznesa vidi, mūsu valsts ir viens no pozitīvajiem piemēriem, kas pierāda, ka uzņēmējdarbībā vienlīdz veiksmīgi var strādāt gan vīrieši, gan sievietes. Vairāk nekā 20 gadu darbojoties biznesā, man ne reizi nav nācies piedzīvot situāciju, ka vīrieši izturētos nievājoši pret mani tāpēc, ka esmu sieviete, ka sacītu:«Nu ko gan tu saproti, tu jau esi sieviete, turklāt vēl blonda.» Pat XX gadsimta deviņdesmito gadu sākumā es ar nievājošu vīriešu attieksmi nesastapos.
Ja arī sievietei biznesa vidē rodas problēmas, parasti iemesls ir pašas neizpratne par biznesa vidi. Viena izplatīta kļūda ir lietišķās sarunās teikt: «Mēs te parunāsimies, bet es, kā jau sieviete, varu kaut ko nesaprast.» Gan sievietei, gan vīrietim, kas grib darboties biznesā, jāspēj komunicēt lietišķi, jāsagatavo plāns A, plāns B un plāns C, lai darījumu partneris saprastu, ka runā ar uzticamu, profesionālu cilvēku.
Otra izplatīta kļūda, kas arī apdraud sieviešu panākumus biznesā, ir neprasme savaldīt negatīvās emocijas, piemēram, dusmas. Bet, ja gribas kliegt, jāiekož mēlē un jāpaklusē. Savaldību ne tikai var, bet arī vajag iemācīties. Mūsdienu uzņēmējdarbības standartiem nepārdomāti izteikumi neatbilst. Lēmumiem jābūt izsvērtiem, tāpēc biznesa etiķete paredz, ka atbilde jādod ne uzreiz, bet 24 stundu laikā. Protams, tas neattiecas uz ekstremālām situācijām, ja rūpnīcā apstājusies ražošanas iekārta, tad jārīkojas nekavējoties.
Pieminējāt mājturības stundas skolā. Daudzi uzņēmēji teikuši, ka izglītības sistēma jauniešus negatavo par uzņēmējiem, bet darba ņēmējiem. Vai izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa reformas nodrošinās to, ka skolēni un studenti apgūst uzņēmēju domāšanu?
Latvijas iedzīvotājiem biznesa attīstīšanai ir milzīgs potenciāls, jo mūsu raksturā ir strādāt, orientējoties uz rezultātu, un rast kompromisus. Es Roberta Ķīļa reformas atbalstu, turklāt reformas vajadzīgas visai izglītības sistēmai. Uzņēmēja domāšana - tā ir spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus un jāsāk mācīt jau no mazotnes, tāpat kā izpratne par finansēm, lai bērni saprastu, kā veidojas ģimenes budžets. Atbalstu Igaunijas piemēru, ka bērni datorprasmes sāk apgūt jau sākumskolā. Bērns mūsdienās tāpat pie datora sēdēs, tāpēc svarīgi ir, lai viņi datoru izmantotu lietderīgi un izglītojoši.
Tomēr visasākā problēma visā sistēmā ir tieši profesionālajā izglītībā. Reformu rezultātā būtu jāpanāk augsts profesionālo skolu līmenis, lai pēc to pabeigšanas jaunieši varētu studēt vai veidot savu uzņēmumu, vai veiksmīgi konkurēt darba tirgū.
Tiekaties ar daudziem uzņēmējdarbības iesācējiem. Kas šodien ir finansiālais minimums un personību raksturojošo īpašību kopums, kas vajadzīgs, lai sāktu savu uzņēmējdarbību?
Galvenā personību raksturojošā īpašība, kas vajadzīga biznesam, ir mērķtiecība, visu pārējo - finanšu plānošanu, mārketingu, vadības prasmes un vēl daudzko citu - var iemācīties. Bet, ja nav mērķtiecības, notiek svaidīšanās un pozitīvu rezultātu gūt ir gandrīz neiespējami. Svarīgi arī izvēlēties tādu biznesa virzienu, kas interesē, jo uzņēmējdarbība prasa ļoti daudz spēka, laika un enerģijas, tāpēc bez intereses nav viegli.
Par finansiālo minimumu jāsaka, starta kapitālam jābūt, bet ļoti bieži pietiek ar summu līdz tūkstoš latiem, it īpaši - sākot uzņēmējdarbību tādās jomās kā grāmatvedība vai finanšu konsultācijas. Biznesam šobrīd palīdz modernās tehnoloģijas un internets, daudzas lietas var paveikt no mājām, neīrējot biroja telpas, var arī veidot interneta biznesu. Protams, veidojot ražojošu uzņēmumu, vajadzīgas investīcijas ražošanas iekārtu iegādei, un tā var būt summa līdz 10 tūkstošiem latu. Bet Latvijā patlaban pieejamas ļoti daudzas finanšu piesaistes programmas.
Tātad valsts atbalsts uzņēmējdarbības sācējiem vērtējams kā pietiekams?
Šobrīd biznesa sākšanai patiešām ir daudz atbalsta mehānismu - biznesa inkubatori, dažādu banku koordinēti projekti, jāprot tikai izvēlēties. Būtu gan jādomā par valsts atbalsta programmām uzņēmējdarbības izaugsmei un attīstībai. Tādu pagaidām trūkst.
Ļoti daudzi uzņēmēji kritizē Latvijas nodokļu sistēmu - gan augstās nodokļu likmes, gan to, ka normatīvajos dokumentos bieži tiek veiktas izmaiņas. Atbalsts uzņēmējiem būtu šo jomu sakārtot.
Patiešām - ierēdņi, nepārtraukti mainot likumus, uzņēmējus tracina, kā Spānijas arēnās ar sarkanu lupatu kaitina vēršus. Jāpiekrīt arī tam, ka nodokļu slogs uzņēmējiem mazajā biznesā, it īpaši reģionos, ir nepanesams. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu jau esam sākuši, ceru, ka tā tiks turpināta. Jādomā arī par sociālā nodokļa samazināšanu, Latvijas apstākļiem tas ir par lielu. Un ēnu ekonomika nemazinās.
Ekonomikas eksperti uzskata, ēnu ekonomiku rada tas, ka uzņēmēji neredz jēgu maksāt nodokļus, kā arī maksā algas aploksnēs, lai darbinieki saņemtu lielāku summu uz rokas un neaizbrauktu uz Īriju.
Tā tas ir. Ja uzņēmējs redz, ka, maksājot nodokļos, pieejama sakārtota infrastruktūra, bērniem uz bērnudārzu nav jāgaida rindā, pie mediķiem var piekļūt brīdī, kad rodas veselības problēmas, nevis tikai pēc ilgāka laika, tad arī rodas motivācija maksāt nodokļus. Bet iedomājieties, lauku uzņēmējs atver internetu un lasa par reformām, kas vērstas uz ierēdņu atalgojuma palielināšanu, par milzīgiem ienākumiem, ko gūst dažādas amatpersonas, bet pašam nav viegli noturēt biznesu tā, lai varētu darbiniekiem samaksāt 200 latu algu. Lauku uzņēmējam varētu palīdzēt e-biznesa attīstība, bet zinu pati no savu radinieku pieredzes, ka ar internetu laukos ir ļoti bēdīgi un mobilie sakari telefonos arī pārtrūkst ik pa piecām minūtēm.
Šobrīd nodokļos samaksāto naudu vajadzētu novirzīt tam, lai uzņēmējiem lauku sētās būtu pieejams normāli funkcionējošs internets, lai nav jādodas uz pagasta bibliotēku pat tāpēc, lai nosūtītu Valsts ieņēmumu dienestam finanšu pārskatus.
Situācija neuzlabojas jau gadiem. Tātad - ko nesaprot ierēdņi?
Latvijā ierēdņi ļoti daudz runā un raksta koncepcijas, bet valdības līmenī pietrūkst atbildības pieņemt lēmumus un tos strikti pildīt. Arī biežās izmaiņas nodokļus reglamentējošajos normatīvajos dokumentos apliecina valstī valdošo svārstīgumu.
Turklāt Latvijā nav prestiži būt uzņēmējam. Ja esi uzņēmējs, tad automātiski tiec ieskaitīts slikto kategorijā. Bet ikvienam Saeimas deputātam un ministram katru dienu būtu jāsaka: «Paldies, Latvijas uzņēmēji, par to, ka strādājat un maksājat nodokļus šajā valstī, tādā veidā nodrošinot man algu.»
Ekonomikas ministram Danielam Pavļutam arī pietrūkst izpratnes par uzņēmēju būtisko lomu?
Ja runājam par mazo un vidējo biznesu - jomu, kuru es pārzinu, - jāsaka: ministram noteikti ir izpratne, vērojama situācijas uzlabošanās. Negribu spriest par ministra darbu enerģētikā vai būvniecībā, tas nav mans lauciņš.
Jūsu vadītais Lietišķās informācijas dienests 90. gados faktiski pirmais Latvijā ieviesa telemārketingu. Kas ļauj saprast, ka ideja - būt kādā jomā pirmajam - ir dzīvotspējīga?
Sākām telemārketingu, vien loģiski izdomājot, kā ar zemākām izmaksām aptvert pēc iespējas lielāku cilvēku loku un ātri komunicēt ar klientiem. Toreiz to pat nesauca par telemārketingu. Sākām strādāt šajā virzienā, un tas tobrīd izrādījās veiksmīgs.
Izvērtējot ideju, jāpaļaujas uz intuīciju, un jāsaka - sievietēm biznesā, tāpat kā citās dzīves jomās, tiešām intuīcija piemīt. Intuīcija nav apgūstama teorētiski, nav arī kaut kas mistisks, tāda profesionālā intuīcija rodas, analizējot to, kas vidē notiek. Turklāt patlaban, pateicoties internetam, pieejamā, ļoti plašā informācija ļauj intuitīvi pieņemt pareizākus lēmumus. Tomēr uzņēmējdarbībā noteikti jāskatās arī uz cipariem, jāvēro, kādu tendenci tie parāda, ja cipari rāda, ka situācija kļūst aizvien sliktāka un sliktāka, tad jāpieņem atbilstoši lēmumi, jo ilūzijas pie laba rezultāta nenoved. Piemēram, patlaban neforsējam ar biznesa literatūras izdošanu, jo izdot grāmatas ar motivāciju - par spīti bēdīgajam noietam, es tomēr izdošu - nav racionāli. Turklāt ražot noliktavai nevienā nozarē nav pareizais ceļš.
Ņemot vērā interneta un e-vides popularitātes pieaugumu, veidojat elektroniskās grāmatas?
Patlaban nē. Manuprāt, Latvijā vēl nav izveidojies stabils e-grāmatu noieta tirgus. Nevaram mūsu valsti salīdzināt ar valstīm, kurās ir milzīgais angļu valodā lasošo lasītāju tirgus un jau izveidojusies e-grāmatu popularitāte. Varbūt pēc desmit gadiem, kad Latvijas jaunieši būs saraduši ar digitālajiem mācību materiāliem, mūsu valstī augs e-grāmatu popularitāte.