Tas, par ko mēs vienojāmies ar sociālajiem partneriem tad, kad mēs grozījām 2009.gada budžetu, bija šis 30% samazinājums, kas attiecas uz centrālā aparāta darbinieku skaitu un 50% aģentūru samazinājumu. (..) Runājot par funkcijām, mēs esam apkopojuši informāciju par to, kādas funkcijas šobrīd valsts pārvalde veic. Tās ir 924 funkcijas. Zināmā mērā tās ir grūti salīdzināt, jo dažas ministrijas to iesniedza ļoti detalizēti, citas mazāk - detalizēti. Taču pirmais skaitlis ir noteikts, turklāt ministrijām bija uzdevums pašām sarindot šīs funkcijas atkarībā no tā, kuras funkcijas, ministrijasprāt, var apturēt, vai nu uz laiku, vai likvidēt mūžam. Šīs funkcijas tika apzīmētas ar cipariem no nulle līdz trīs. Tās funkcijas, kuras, ministrijasprāt, ir svarīgas, kuras nosaka esošā likumdošana, Eiropas likumdošana un kuras ir nepieciešamas, bija ar ciparu četri vai pieci. Cipars, ko mēs kalkulējam, kāds varētu būt ietaupījums uz budžeta otrajiem grozījumiem, ir apmēram 31 miljons. (..) Jāsaka, ka šis rēķins nav tik precīzs, jo uz otro lasījumu, kad bija pilnīgi skaidrs, ka jāmazina vēl 500 miljoni, ļoti daudzas ministrijas, vadoties pēc samazinājuma, jau daudzas funkcijas vai nu nomazināja, vai savietoja, vai kā citādi. 15.jūlijs ir tā diena, kad mēs gaidām jauno ciparu no ministrijām, jo ministrijām ir dots uzdevums atsūtīt mums to, kas uz šo brīdi ir. Tad mēs redzēsim, kas ir tas, ko mēs vēl varām darīt.
Jāsaprot, ka tas ir kā ministrijām pašām izskatās. Protams, naudas daudzums ir virzītājspēks, bet ir arī citas lietas - vai iedzīvotājs saņems pietiekami kvalitatīvu pakalpojumu. Viena vai otra funkcija ministriju ierēdņiem liekas ne īpaši svarīga, bet varbūt sabiedrībā liekas savādāk. Tāpēc šobrīd Ministru prezidents ir izveidojis reformu vadības grupu, kura, palīdzot valdībai strādāt pie 2010. gada budžeta, arī izskatīs šīs funkcijas.
Vai iedzīvotāji arī var apskatīt šīs 924 funkcijas, lai paši varētu izvērtēt, kuras ir vajadzīgas, kuras ne?
Protams, tas ir Valsts kancelejas mājaslapā.
Cik no tām 924 funkcijām varētu apturēt vai likvidēt?
Pēc ministriju pašvērtējumā 0-3 balles piemērotas 111 funkcijām, bet Valsts kancelejas analīze rāda, ka no 924 valsts funkcijām pārtraukt varētu 219, bet vēl 329 funkcijas iespējams mazināt. Tikai jāsaprot, ka tie aprēķini ir veikti pirms budžeta otrā lasījuma. Tas, kas tiks apkopots pēc 15. jūlija, būs precīzāks.
Šaubas par aģentūru un ierēdņu skaita samazināšanu rada dzirdētais, ka ministrijās tiek samazināti ierēdņi, bet tie paši cilvēki tiek pieņemti kā līgumstrādnieki, vai arī tiek likvidēta aģentūra, bet tiek radīta valsts kapitālsabiedrība tās vietā. Aģentūra it kā likvidēta, bet faktiski tikai mainīta izkārtne.
Attiecībā uz cilvēku skaitu ir pilnīgi precīzi aprēķini. Ja apskatās uz tabulu [pielikumā ziņojumam par ierēdņu un aģentūru skaita samazinājumu], tur var redzēt, ka tur ir ne tikai tie darbinieki, kas strādā centrālajā valsts pārvaldē, bet ir arī tie darbinieki, kas ir uz līguma. Tas viss ir ieskaitīts. Tur pat ir ieskaitītas tās māmiņas, kuras šobrīd nestrādā, bet kuru vietā nav pieņemti cilvēki.
Papildina Baiba Pētersone (Valsts kancelejas direktores vietniece): Šajos apstākļos, pārvēršot aģentūru par valsts kapitālsabiedrībām, tai tiek noņemta valsts dotācija. Tās tiek atstātas kā kapitālsabiedrības uz pašu ieņēmumiem, un pašām ir jāveic optimizācija. Tad tām ir jādomā, kā efektīvi saimniekot. Tāda vienkārša nosaukumu mainīšana nenotiek.
Šaubas rodas arī tāpēc, ka šie priekšlikumi nāk no pašām ministrijām un nav bijis eksperta vai auditora no malas, kurš izvērtē funkcijas un to lietderību. Vai ierēdņi, kuri paši ir izveidojuši šo sistēmu, būs gatavi pietiekami objektīvi un efektīvi to samazināt?
Protams, tas ir galvenais jautājums, par kuru mēs paši analīzes laikā spriedām. Kas ir nākamais solis? Tāpēc šī reformu vadības grupa, kurā ir sociālie partneri un uzņēmēji, būs pirmā, kas vērtēs. Sociālie partneri ir ļoti ieinteresēti. Viņi ir ļoti apmierināti par analīzi, kas ir izdarīta. Viņi to ir pieņēmuši, viņi ir gatavi pie šīs analīzes strādāt un pārvērtēt to, ko ministrijas ir devušas. Tas, protams, varētu atsevišķos gadījumos būt pilnīgi cits saraksts ar citām prioritātēm. Mēs ar to rēķināmies. Tāpēc šis vingrinājums ir atstāts uz 2010.gada budžeta sagatavošanu. (..)
Manuprāt, galvenā problēma ir birokrātisko procedūru skaits. Mēs to plānojam revidēt nākamajā pusgadā, jo mums ir plānots audits tajās valsts pārvaldes institūcijās, kuras veic uzraudzības, sertifikācijas, akreditācijas un pārbaudes funkcijas, par ko visvairāk arī cilvēki sūdzas - gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji. Šeit parādīsies, kuras ir tās liekās procedūras. Ja būtu bijis vairāk laika, tad būtu objektīvāks cilvēku atlaišanas process, jo būtībā, mazinot procedūru skaitu, pilnīgi noteikti - arī to cilvēku skaitu, kas šīs procedūras īsteno.
Tātad nākamajā gadā varētu turpināt samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu?
Nākamie funkciju auditi, kurus mēs esam ieplānojuši, bet kurus valdība vēl nav akceptējusi, ir tieši tajās vietās, kur ir vairākums birokrātisko procedūru. Mana pārliecība ir, ka tas ir lielākais šķērslis. Birokrātiskās procedūras ir jāmazina drastiski. Nevar būt tik daudz kontrolieru, pārbaužu, akreditāciju, sertifikāciju, kā tas ir šobrīd.
Šonedēļ ekonomikas ministrs Artis Kampars asi kritizēja Valsts kanceleju, sakot, ka tā esot izaugusi pārāk liela, ka tā nav nepieciešama un ka tās funkcijas varētu nodot citām struktūrām. Kāda ir jūsu atbilde Kampara kungam?
Man īstenībā gribas pasmaidīt. Ja ekonomikas ministrs Artis Kampars būtu Ministru prezidents Artis Kampars, es domāju, ka viņš ar tādu retoriku neizietu publiskajā telpā. Valsts kancelejai ir valdības centra loma, un tieši tāpat, kā katram ministram ir ministrijas administratīvais aparāts, kas nodrošina ministram visu iespējamo ministra politikas virzībai, tieši tāpat Valsts kanceleja ir atbildīga Ministru prezidenta un Ministru kabineta priekšā. (..) Kad es 2000.gadā tiku aicināta piedalīties konkursā uz Valsts kancelejas direktora amatu, sera Robina Mauntfīlda analīzē par tajā laikā esošo Valsts kanceleju bija teikts, ka tāda VK, kas veic tikai lietvedības funkcijas, ir gluži vienkārši tukšums valdības centrā, tai nav nekādas jēgas, tā ir tīri tehniska funkcija. Tāpēc Mauntfīlda kungs ieteica veidot tieši tādu Valsts kanceleju, kādu es esmu uzbūvējusi un kura ir zināmā mērā paraugs tām Austrumeiropas valstīm, kuras ir pievienojušās Eiropas Savienībai. Mēs esam snieguši atbalstu gan igauņiem, gan lietuviešiem, gan rumāņiem. Pasaules Banka mūs aicina kā ekspertus, jo mēs varam mācīt citiem, kā efektīvi strādāt valdības centrā. Ministru prezidents nevar palikt bez sava instrumenta. Viņš nevar pieņemt lēmumus, ja viņam nav piedāvāta analīze pirms tam. (..) Es neesmu dzirdējusi, ka premjers atbalstītu [A.Kampara] viedokli. Es esmu dzirdējusi, ka premjers ir apmierināts ar mūsu sniegto pakalpojumu.
Jūs vadāt Valsts kanceleju kopš 2000.gada. Kāda ir jūsu atbildība tajā, ka valsts pārvalde, īpaši pēdējos gados, tik ļoti uzblīda, apauga ar liekām funkcijām un nepamatotu birokrātiju?
Tas ir tāds ļoti retorisks jautājums. Ko var darīt Valsts kancelejas direktors, un kādu atbildību viņš var uzņemties par, kā jūs sakāt, valsts pārvaldes uzblīšanu? Tas ir vārds, ko ļoti mīl lietot, bet, ja mēs apskatāmies statistiku, tad pēdējos divos gados tieši tāda pati valsts pārvalde, kāda ir Latvijā, tā ne ar ko neatšķiras no citām valsts pārvaldes institūcijām, kādas ir citur Eiropā. Tur valsts pārvalde nav mazāka, un arī viņiem tagad līdz ar krīzi nav naudas, lai to nofinansētu.
Jūs mierināt, ka arī citiem iet slikti, bet jautājums bija par jūsu individuālo atbildību.
Kā es varu iespaidot ministrijas vienu vai otru lēmumu pieņemt darbā vienu vai otru cilvēku?
Piemēram, sākot funkciju auditu krietni agrāk.
Lai varētu uzsākt funkciju auditu, ir vajadzīgs valdības politiskais lēmums. Šāda valdības politiskā lēmuma nekad nav bijis. Vienmēr ministrijas ir uzskatījušas, ka viņas var pašas reorganizēties un pašas uzņemties atbildību par tām lietām, ko tās dara.
Jūs rosinājāt?
Jā, mēs vienmēr esam to darījuši.
Un nebija atsaucības?
Absolūti ne. Arī šobrīd. Mums ir veikti četri fukciju auditi, un vēl šobrīd nav valdības lēmuma par audita rezultātiem, tas tiek atlikts.
Spriežot pēc jūsu amatpersonas deklarācijas, pagājušajā gadā algā un prēmijās no Valsts kancelejas mēnesī vidēji esat saņēmusi 3500 latu. Tagad jūsu atalgojums ir samazināts un ir 2240 latu, kas gan ir vairāk nekā premjeram (Ls 1908) un Valsts prezidentam (Ls 2208). Vai tas ir normāli?
Varbūt manu atalgojumu var līdzināt ar Ministru prezidenta atalgojumu, bet tā ir viņa politiskā izvēle šādu atalgojumu saņemt. Tajā pašā laikā mans atalgojums ir noteikts, pamatojoties uz vidējo atalgojumu gan biznesa sektorā, gan valsts pārvaldē. Mans atalgojums nav ne lielāks, ne mazāks, varbūt mazliet mazāks nekā citiem valsts sekretāriem. Kas attiecas uz Valsts prezidentu, domāju, ka būtu korektāk, ja līdzinātu Valsts prezidenta atalgojumu ar viņa kancelejas vadītāja atalgojumu, kas ir daudz lielāks par manu atalgojumu.
Jūs teicāt, ka premjera atalgojums ir viņa izvēle. Vai jūsu izvēle varētu būt rosināt samazināt jūsu atalgojumu?
Mans atalgojums kopš 2007.gada ir samazināts apmēram par 48%, vai man būtu jāiet vēl tālāk?
Un kā jūs domājat?
Tāda profesionālā atbildība, kas ir Valsts kancelejas direktoram, šobrīd valsts pārvaldē nav vairs nevienam, pat valsts sekretāram. Ja es gribētu ar kādu līdzināties, tad ar citiem valsts sekretāriem, un man negribētos saņemt mazāku algu. Tomēr ir taisnība, ka pašreizējā situācijā šīs algas var šķist nesamērīgas, tāpēc es būtu gatava piekrist vēl mazākai algai, ja līdzīgi tiktu samazinātas citu valsts sekretāru algas.