Ir jābūt lielai drosmei, lai akadēmiskā pētījumā pieķertos vienlaikus divām ļoti sensitīvām jomām -valodai un mediju praksei, proti, mediju virzītajiem valodas attīstības procesiem. Valoda vienmēr bijusi viskarstāko strīdu avots, jo, neskatoties uz statusu, katram ir sava versija par valodas kvalitāti un attīstību. Nu mums ir ne vien iespaidi un nojausmas par mediju valodas ietekmi, bet nopietns pētījums, kas detalizēti atšifrē visiem pieejamās, publiskās valodas transformāciju. Tā ir grāmata, kas nosauc vārdā gandrīz visu, ko esam piedzīvojuši vairāk nekā divdesmit gados. Pētījumā pierakstīti procesi, kurus bez šīs grāmatas mēs varētu pazaudēt - neatkarīgu mediju atdzimšanu, žurnālistikas attīstību, jaunas un brīvas valodas izjūtas nostiprināšanos. Dite Liepa parāda, kā mēs paši esam mācījušies atrast nozīmi visam svarīgajam, kas ar mums noticis. Tieši valoda to visu palīdzējusi saprast. Tāpēc arī šī grāmata. Pašrefleksijai un sevis atklāšanai.
Plašums, dziļš skatījums un pētījuma izcilā kvalitāte ir galvenie šo monogrāfiju raksturojošie rādītāji. Grāmata sākas ar plašu nodaļu, kas raksturo mediju nozīmi politisko pārmaiņu veicināšanā. Tajā varam ieraudzīt pašu piedzīvotos atmodas notikumus un tos salīdzināt ar Austrumeiropas un Centrāleiropas sociāli ekonomiskajiem procesiem. Tas ir aizraujošs ekskurss detaļās un valodas izskaidrotos notikumos, kas ļauj saprast pašreizējos procesus. Dite Liepa skaidro ne tikai, kā valoda palīdzējusi nosaukt vārdā vēsturiskās pārmaiņas, bet arī atbild uz jautājumiem par dziļākajām šo procesu likumsakarībām dažādās sabiedrībās.
Autores ambīcijas, iekļaujot vēsturiski ļoti plaša laika informāciju - no 1986. gada biklās brīvības izjūtām līdz ļoti svaigā atmiņā esošiem procesiem, palīdz saprast katram savu individuālo kā volodas lietotāja transformācijas procesu un vienlaikus to ieraudzīt plašākā kontekstā. Te nu ir avīzes, kuras pārvērta mūsu domāšanu, tie spilgtie, drosmīgie neaizmirstamo rakstu autori, kuru izvēlētie vārdi iedeva nosaukumus strauji garām skrienošajai realitātei. Grāmatā varam izsekot, kā mediji iemācījās kritizēt un atkailināt politiķus, kā mēs ironizējām par savām neveiksmēm, kā izdomājām asprātīgas vārdu spēles reklāmas un citu valodu uzmācīgajā ietekmē. Liela daļa no valodas jaunajiem elementiem atraduši savu vietu pašreizējā ikdienā.
Viena no grāmatas labākajām īpašībām ir vēlme izzināt reālo situāciju, neuzliekot tai vērtējuma žņaugus. Tā atspoguļo dziļa pētnieka brīvu skatījumu, cenšoties izprast, nevis ielikt procesus valodas jomā tik izplatītajā dogmatisma gultā, kurā ir par maz šaubu, bet negrozāmā «skaidrība» ved projām no neatkarīgas un kritiskas domāšanas. Grāmatas saturā labi atpazīstams mūsdienīgais, ļoti šarmantais akadēmisms, kad korekts pētījums un pamatoti secinājumi apvienoti ar personisku autora attieksmi.