Runājot par Latvijas tautsaimniecības attīstību īsā un vidējā termiņā, redzam, ka attīstība kopumā notiek ļoti labi. Lai gan Eiropas Komisija (EK) un Latvijas Banka samazinājusi Latvijas izaugsmes prognozi, ir pamats cerēt, ka Latvija šogad var nodrošināt izaugsmi 3,2% no IKP. Janvārī skaitļi bija nelāgāki, nekā iepriekš domājām, bet redzam, ka pirmā ceturkšņa beigās ekonomiku raksturojošie rādītāji atgūstas. Ir pamats domāt, ka izaugsme šogad noteikti nebūs zem 2,8% no IKP, kas ir EK sniegtais novērtējums. Domāju, ka starp 2,8% un 3,2% izaugsme noteikti būs. Te jāuzsver vairāki procesi. To vidū ir darba algu kāpums, kas stimulē iekšējo patēriņu. Arī eksporta struktūra kļūst aizvien veselīgāka, lai gan ārējos tirgos situācija kļūst jo dienas, jo sarežģītāka - ņemot vērā Krievijas rubļa vērtības kritumu un sankciju mehānismu, kā arī deflācijas procesu Eiropas Savienībā (ES). Situācijai ES gan vajadzētu mainīties - ja ne agrāk, tad gada beigās -, liek domāt Eiropas Centrālās bankas politika.
Pozitīvi ir arī tas, ka Latvija sakārtojusi ES fondu apguves plānu. Finanšu ministrija (FM) nesen ziņoja, ka ministrijas izdarījušas mājasdarbus, kas saistīti ar normatīvo bāzi, un lietām vajadzētu attīstīties labā virzienā. Turklāt dažādu programmu iespaidā atjaunojusies kreditēšana. Mājokļu programma, kuras ietvaros tiek sniegts atbalsts ģimenēm ar bērniem, nodrošinājusi to, ka ik trešais kredīts balstīts šajā programmā. Nekustamo īpašumu attīstītāji teikuši: «Noteikti turpiniet šo programmu, jo tā ir būtisks stimuls, lai cilvēki ņemtu kredītu mājoklim.» Vēl redzam, ka ne visa nauda, kas ienāk mājsaimniecību kontos no darba algu pieauguma, aiziet patēriņam. Veidojas uzkrājumi. Rezumējot jāsaka - ir labi priekšnoteikumi, lai ekonomikas izaugsme 3,2% no IKP gada beigās tiktu sasniegta.
Tautsaimniecības attīstībai būtiska ir valdības un uzņēmēju saprašanās, un tieši Ekonomikas ministrija (EM) ir tā, kam visvairāk jāsadarbojas ar uzņēmējiem. Kādi uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumi, jūsuprāt, jāveic?
Mēs, EM, kopā ar uzņēmēju organizāciju ekspertiem strādājam pie vidējā termiņa ekonomikas mobilizācijas programmas. Iezīmējas līnija, ka valdībai jāstrādā pie uzņēmējdarbības vides globālajām problēmām. Viena no tām ir neskaidrā nodokļu politika. FM sākusi darbu pie nodokļu politikas stabilizācijas. Otra problēma saistīta ar tiesisko vidi. Latvija saņem kritiku gan no ārvalstu investoriem, gan no vietējiem uzņēmējiem saistībā ar ilgajiem tiesas procesiem ekonomiskajos strīdos. Arī ar maksātnespējas regulējumu saistītās nepilnības neiedrošina ne vietējos, ne ārvalstu investorus investēt uzņēmējdarbībā mūsu valstī. Trešā un vissmagākā problēma ir ēnu ekonomika.
Labi, problēmas definētas, bet ko darīt?
Valdībai jāstrādā pie vairākām dimensijām, to vidū pie darba tirgus mobilizācijas. Latvija patlaban nonākusi tā sauktajā vidēju ienākumu slazdā, esam klasiska vidēju ienākumu slazda valsts, un tas nozīmē, ka zema darba alga vairs nav Latvijas starptautiskās konkurētspējas priekšrocība.
Ar darba tirgu gan saistīta arī bezdarba problēma.
Jā, ir strukturālais bezdarbs, turklāt darba tirgū nepieciešamas jaunas prasmes. Ar to saistīta nepieciešamība veidot diskusiju ar konvencionālo izglītības sistēmu, jo jārunā par to, kādus speciālistus darba tirgum piegādā augstākās izglītības sistēma un vidējās izglītības sistēma. Nav akceptējama situācija, ka darba tirgū nonāk jaunieši, kuriem vispār nav nekādas profesijas. Darbvietu skaits pieaug, bet, salīdzinot tagad pieejamās darbvietas ar darbvietām, kas bija pieejamas pirms ekonomiskās krīzes, daļai iedzīvotāju ir liels sarūgtinājums, jo pieejamās darbvietās prasības ir daudz komplicētākas nekā darbvietās pirms gadiem desmit. Tāpēc uzmanība jāpievērš arī mūžizglītībai. Jādomā arī, ko darīt nozarēs, kurās speciālisti vajadzīgi tūlīt un tepat. Es runāju par start-up sektoru. Start-up vides pārstāvji uzsver, ka jāvienkāršo pieeja trešo valstu darba tirgum, jo ir vajadzīgi, piemēram, programmētāji, un šie uzņēmumi nevar gaidīt ilgu laiku.
Darba tirgus mobilizācijā fokusam jābūt uz to, lai būtu pieejamas daudzas augsti apmaksātas darbvietas un notiktu strādājošo pāreja uz produktīviem ekonomikas sektoriem. Produktivitāte ir otrā dimensija, pie kuras valdības līmenī jāstrādā.
Ar produktivitāti gan Latvijā ir problēmas.
Jā, Latvijā ne valsts sektors, ne privātais sektors nestrādā pietiekami produktīvi. Produktivitātes līmenis mūsu valstī ir tikai 40% no Eiropas vidējā līmeņa, tāpēc būtiski ir domāt par produktivitātes paaugstināšanu.
Gan valsts sektorā, gan privātajā sektorā?
Tā ir. Jautājums ir nevis par to, lai katrs konkrētais darbinieks strādātu ātrāk, bet par darba organizēšanu kopumā. Svarīgs aspekts ir e-pārvalde. Par to, kādā veidā organizēt e-pārvaldi, nesen bija augsta līmeņa diskusijas. Svarīgs jēdziens šeit ir «izziņa» - ja iedzīvotājs vai uzņēmums kādai valsts iestādei iesniedzis datus, nevienai citai valsts iestādei no iedzīvotāja vai uzņēmuma nevajadzētu prasīt tos pašus jau valsts sektoram iesniegtos datus. Tālākā nākotnē šis jautājums saistīts ar datu pieejamību, lai dažādi subjekti varētu ar datiem strādāt, nevis lai valsts iestādes liktu iedzīvotājiem un uzņēmumiem gādāt dažādas izziņas un par to vēl iekasētu naudu.
Trešā dimensija, pie kuras valdībai jāstrādā, saistīta ar investīcijām, it īpaši infrastruktūrā. Te jāmin enerģētikas sektors, kurā, neraugoties uz pozitīvajiem pārkārtojumiem, elektroenerģijas cenas ir konfliktējošas ar industriālās attīstības vajadzībām. Diskusija par to, kā sabalansēt industriālo ražotāju intereses ar atjaunojamo energoresursu ražotāju interesēm, ir viena no smagākajām tēmām, kas atrodas uz mana darbagalda. Mērķis ir panākt līdzsvara situāciju.
Kā patlaban veidojas EM un uzņēmēju dialogs?
Ikviens uzņēmējs, ikviens investors saka: «Varam akceptēt jebkādu nodokļu attīstības scenāriju, bet gribam zināt, kāds tas būs. Nevēlamies, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek ieviestas jaunas normas, kas rada nedrošību uzņēmējdarbības vidē.»
Ļoti svarīgi ir arī tas, kā valsts sniedz savus pakalpojumus. Man bija tikšanās ar uzņēmējiem Tukumā, un viens no uzņēmējiem teica: «Lūdzu, paskaidrojiet, ministr, kā darbojas valsts iekārta!» Es prasīju, kā tas jāsaprot. Uzņēmējs pastāstīja: «Kad izveidojām uzņēmumu, pirmie pie mums ierādās Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki un teica - mēs jums izstāstīsim, kā jums jārīkojas. Viņi visu izstāstīja, teica, ka atnāks vēlreiz, lai apskatītos, vai mēs visu esam sapratuši, un tikai pēc tam nāks pārbaudīt, vai viss ir pareizi. Nedēļu pēc Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekiem ieradās Valsts darba inspekcijas pārstāvji. Mēs bijām sagatavojušies klausīties, ko viņi stāstīs, bet inspekcijas pārstāvji teica - neko neskaidrosim, jums pašiem bija jāizlasa visas prasības un viss jāsaprot, mēs atnācām pārbaudīt, vai visu darāt pareizi.» Tukuma uzņēmējs precīzi raksturoja, ka uzņēmēji no dažādām valsts institūcijām sagaida identisku, nevis atšķirīgu attieksmi.
Mēs, EM, strādājam pie jauna principa, kas saucas «konsultē un kontrolē». To, manuprāt, būtu svarīgi ieviest visās situācijās, kurās uzņēmējs sastopas ar valsts sektoru. Šis princips paredz, ka uzņēmējs vispirms saņem atbalstu un tikai pēc tam tiek uzraudzīta prasību izpilde. Valsts iestāžu prioritārais mērķis nav un nedrīkst būt kādu uzņēmēju sodīt, mērķis ir panākt, ka uzņēmēji darbojas saskaņā ar likumiem un ievēro normatīvo bāzi. Tas, ka ne vienmēr to saprot valsts institūcijas, rada milzīgu negatīvo enerģiju valsts sektora un uzņēmēju attiecībās. Atcerēsimies, bija televīzijas projekts Bistro Frics, kas arī atklāja, ar kādām situācijām sastopas uzņēmums. Turklāt realitātē valsts iestāžu neatbalstošā attieksme nav tikai viena maza uzņēmuma problēma, tā ir arī daudzu lielo uzņēmumu problēma, tā ir fundamentāla problēma. Mēs esam runājuši par nepilnībām ar valsts dienestiem, valsts dienestu pārstāvji kļuvuši dusmīgi, jo grib turpināt darīt tā, kā pieraduši darīt, bet mēs strādājam pie tā, lai tiktu panāktas pārmaiņas.
Iepriekš minējāt ēnu ekonomiku. Kā cīnīties ar ēnu ekonomiku, lai tiešām būtu rezultāts?
Latviešiem ir tendence ļoti kritiski raudzīties uz to, kas notiek valstī. Cīņa ar ēnu ekonomiku Latvijā ir reāla, un dažādi dati liecina, ka ēnu ekonomika mazinās. Arī parlaments strādājis pie dažādām iniciatīvām, to vidū ir reversais PVN, kā arī administratīvās atbildības pastiprināšana un kriminālatbildības ieviešana par aplokšņu algu maksāšanu. Domāju, šie pasākumi dos rezultātu un ēnu ekonomika mazināsies.
Kura nozare ir tā, kurā prioritāri jāapkaro ēnu ekonomika?
Taksometru bizness - par problēmu šajā nozarē runāts jau ilgu laiku, bet problēma netika izrunāta, un kļuva vēl sliktāk. Mēs redzam, ka nerisinātā situācija nonāca līdz vardarbībai, līdz automašīnu dedzināšanai. Risinājums ir acīmredzams - tas saistīts ar patentmaksājumiem. Iespējams, sākotnēji šādu risinājumu var ieviest uz trim gadiem, papildus definējot arī licencēšanas sistēmu, un pēc tam jau varam spriest par turpmākajiem soļiem, vērtējot, vai nozare ir gatava ieviest dažādas elektroniskās uzskaites sistēmas. Domāju, ka trijos gados varam pāriet uz tehnoloģijās bāzētu uzskaiti. Patlaban nepieciešamība sakārtot situāciju taksometru nozarē jau kļuvusi par izaicinājumu valdībai.
Par nozari, kurā ēnu ekonomikas īpatsvars ir ievērojami lielāks nekā vidēji Latvijā, uzskata būvniecību.
Taksometru nozare ir relatīvi neliela ekonomikas vienība, bet ar ēnu ekonomiku saistītās problēmas taksometru biznesā ir skaidri redzamas ikvienam. Savukārt būvniecības nozare ir daudz komplicētāka. Ēnu ekonomikas klātbūtne būvniecības nozarē ir milzīgs risks pašas nozares konkurētspējai - patlaban Latvijas uzņēmēji aizvien biežāk startē ārvalstu tirgos kā eksportētāji, un, piemēram, Skandināvijas tirgus nekādā gadījumā neakceptē apakšuzņēmēju dalību ēnu ekonomikā.
Jūs atbalstāt viedokli, ka būvniecībā ģenerāluzņēmējam jāatbild par to, lai apakšuzņēmēji nomaksātu visus obligātos nodokļu maksājumus?
Vidējā termiņā - jā, atbalstu, bet vispirms būvniecības jomā jāsaved kārtībā darba uzskaites forma un vispār jāizslēdz nelegālā nodarbinātība, turklāt mums arī jāsaved kārtībā Publisko iepirkumu likums, lai uzņēmēji nebūtu spiesti rīkoties nelikumīgi, cenšoties nodrošināt konkurētspējīgāko, zemāko cenu. Gribu uzsvērt - tas, ka Valsts ieņēmumu dienests sācis publiskot uzņēmumu nodokļu nomaksas datus, atstājis lielu iespaidu uz būvniecības nozari. Uzņēmēji analizē citu uzņēmumu nodokļu nomaksas datus un izdara secinājumus.
Jā, to, ka savu konkurentu nodokļu nomaksas datus analizē, teikuši dažādu nozaru uzņēmēji.
Nenoliedzami datu publiskā pieejamība atstāj milzīgu iespaidu.
Kādu atbalstu uzņēmēji varētu prasīt no EM jaunu eksporta tirgu apguvei?
Pēc būtības viss portfelis, kas ir EM rīcībā, izņemot energoefektivitāti un enerģētiku, saistīts ar eksportspējas attīstību. Latvijas tirgus ir neliels, tāpēc, ja gribam runāt par ekonomikas izaugsmi, jārunā par globālo konkurētspēju. Ir svarīgi, lai Latvijas uzņēmējs būtu trenēts darbam ārvalstu tirgos.
Svarīgs ir arī finanšu atbalsts, ko valdība var sniegt, un te ir runa par ES fondu atbalstu jaunu eksporta tirgu apgūšanai - kopumā šajā periodā tie ir 36,2 miljoni eiro. Vēl viens būtisks jautājums saistīts ar to, vai pietiekami efektīvi strādā Latvijas eksporta garantiju mehānisms, kam pēdējā laikā esam pievērsuši mazāk uzmanības, bet par to tagad ir jārunā. Svarīgi ir arī dažādi starptautiskās sadarbības līgumi. It īpaši būtiski patlaban ir tā dēvēto trešo valstu tirgi - Amerika, Tuvie Austrumi, Ķīna -, jo Eiropas ekonomiskajā telpā sadarbība jau funkcionē. Pašlaik no uzņēmējiem ir liels spiediens atvērt Latvijas pārstāvniecību Amerikā. Latvijas zivju produktu ražotāji vēlas veikt intervenci Amerikas tirgū. Arī Latvijas start-up vides pārstāvji un mūsu valsts informācijas tehnoloģiju kompānijas vēlas aktīvāk darboties Amerikas tirgū.
Mēs valdības līmenī strādājam pie tā, lai Latvija būtu tajos klubos, kuros tai jābūt, un te būtiska ir arī virzība uz iestāšanos OECD. Strādājam arī pie atbalsta tīkla un finanšu pieejamības. Tomēr valdība nav tā, kas nodrošina investīcijas vai scenāriju darbam ārvalstu tirgū, jo gala lēmumi tomēr ir pašu uzņēmēju ziņā. Protams, situācija ar dažādu reģionu valstīm ir atšķirīga - lielākajā daļā Eiropas valstu tiek uzskatīts, ka tirgus visu regulē un, jo mazāk valdības iejauksies, jo labāk. Austrumu reģionā savukārt gaida, lai valdības nosauc prioritāros sektorus, kas savstarpējā sadarbībā abas puses interesē. Dažādās biznesa kultūrās ir atšķirīgs uzstādījums.