Mājas ballītes nereti sākas no rīta un beidzas pavisam vēlu vakarā, tāpēc jābūt daudz elastīgākiem svinību programmā, jāpadomā par ēdiena daudzumu. Tomēr, ja paskatāmies no citas puses, mājas ballītēs ir iespēja ilgāk pabūt ar radiem un draugiem, bet izklaides var uz vietas piemērot jubilāra un ciemiņu garastāvoklim. Un kurš gan vēl labāk pazīst savu mazuli kā viņa vecāki, līdz ar to spējot padarīt svinības īpaši emocionālas! MiniDiena uzrunāja divas mammas - radošā bloga Mammas rokas autori Laini Lapiņu un pasākumu organizatori Gundegu Skudriņu, apkopojot radošu bērnu ballīšu idejas - no svinību vietas izvēles līdz dekoriem.
Laipni lūgti ballītē!
Cik un kāda vecuma viesus aicināt? Jautājot bērnam, vēlamo draugu saraksts var sasniegt vairākus desmitus. Laine stāsta: «Kamēr bērni bija pavisam maziņi, viesu sarakstu veidoju es. Tajā parasti bija radu bērni un tie mazuļi un viņu vecāki, ar kuriem tobrīd uzturējām ciešākas attiecības. Mūsu ballītēs radu bērni ir nemainīga vērtība - cik ir, tik aicinām, bet draugus, ko ielūgt, tagad ļauju bērniem izvēlēties pašiem.» Laine ievērojusi, ka vienlīdz jautri vienā ballītē ir gan pavisam maziņajiem, kuriem lielākais prieks ir vērot lielākos bērnus, gan lielākajiem bērniem, kas jūtas komfortabli tēvišķi, būdami pasākumā vecākie.
Izvēlamies vietu
Nav šķēršļu, jo sevišķi vasarā, lai ballītes nenotiktu dabā, pieturoties pie domas, ka nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs, tomēr lietus laikā vismaz uz maltītes brīdi noorganizējot pajumti (šķūnis, nojume u. tml.). Gundega dalās pieredzē, ka lieliski var viesībām pielāgot tukšu siltumnīcu, kad raža jau novākta, to izdekorējot ar tillu, lentēm, karodziņu un lampiņu virtenēm. «Ja svinat laukos, pļavā, der arī kopā saslieti veco laiku siena zārdi, tos var pārklāt ar audumiem, ar plēvēm - ja bail no lietus, dekorēt atbilstoši tematikai un izveidot noslēpumainus namiņus, kuros mazajiem ballētājiem patīk rotaļāties,» iesaka Gundega. Arī tad, ja jubilāra vecāki nedzīvo privātmājā un nevēlas īrēt viesu namu, var ļauties fantāzijai un pielāgot svinību vajadzībām dažādas vietas dabā - tās var būt ekspedīcijas dabas takās, mežā apslēptās mantas meklēšana, pirātu ballīte pie jūras vai smilšu piļu būvēšanas sacensības, karnevāls brīvdabas pikniku vietā, atrakciju centros zem klajas debess un tā tālāk.
Scenārijs vai improvizēt?
Laine stāsta: «Kad bērniņi bija mazi, apmēram līdz divu trīs gadu vecumam, pasākumiem scenārijus neplānoju. Parūpējāmies vien par to, lai mazuļiem nebūtu garlaicīgi - izmantojām piepūšamās atrakcijas un rotaļlietas. Taču vēlāk ballītes pamazām veidojām tematiskas. Mūsu mājās ir bijusi eksperimentu ballīte, rudens krāsu ballīte, ballīte ar pārgājienu un uzdevumiem, cepumu cepšanas ballīte, utt. Piemēram, meklējām un atpazinām rudens lapas, ar krāsām veidojām lapu nospiedumu galdautu, izmantojot pārtikas krāsas, vērojām, kā, sajaucoties pamatkrāsām, veidojas citi toņi. Eksperimentējām arī ar pienu, pārtikas krāsvielām un šķidrajām ziepēm - pamatīga ķīmijas stunda! Bet vienmēr atceros, ka ballītē jāieplāno pietiekami laika brīvajām rotaļām. Esmu sapratusi, ka bērniem vecumā no trīs līdz astoņiem gadiem pilnībā pietiek ar trim četrām aktivitātēm un pauzītēm pa vidu.»
Vecākiem jāiesaistās
Gundega uzskata - bērniem vajag dot brīvību rotaļāties pēc sirds patikas, bet paredzēt arī aktivitātes kopā ar vecākiem - skrējienu ar pleznām, stafetes - lēkšanu ar maisiem, gleznošanu uz milzu kanvām vai kopīgu picas cepšanu: «Iesaistoties vecāki ar savu piemēru rāda, ka pašu iniciatīva ir svarīgākais aspekts svētku noskaņas radīšanai.» Arī tad, ja netiek algots speciāls pasākuma vadītājs, pirms ballītes būtu jāvienojas ar kādu pieaugušo, kurš uzņemsies iniciatīvu, koordinējot aktivitātes un kļūstot par svinību uzticības personu. «Mūsmājās ballītes vadītāja lomu parasti uzņemos es. Godīgi atzīšos - kad bērnu skaits sasniedz piecpadsmit, uzdevums nav no vieglajiem. Tāpēc parasti palīgā ņemu vēl divas trīs mammas vai tētus. Pēdējā no ballītēm, piemēram, tēti bija galvenajā lomā, jo tika būvēta māja kokā! Savukārt meiteņu ballītēs vairāk darba ir māmiņām,» pieredzē dalās Laine.
Dekori - neaizstājami
Svētku noskaņas radīšanai puse veiksmes ir svinību vietas noformēšanā. Lai panāktu grandiozu emocionālu efektu, nebūt nevajag milzu līdzekļus, bet laiku un izdomu. «Domājot par ekoloģisku dzīvesveidu, ik pa laikam dodam jaunu dzīvi vecām lietām - no olu kārbām veidojam ziedus lampiņu virtenēm, no tualetes papīra kartona veidojam interesantas raķešu virtenes. Ļoti bieži paši gatavojam dažnedažādus tematiskos galdautus, izmantojot kartupeļu zīmogus un tekstilkrāsas,» stāsta Laine.