«Tā ir nekorekta attieksme pret Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Mēs negribam izteikt neuzticību prezidentam un gaidīsim viņa paziņojumu,» Dienai sacīja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kura ir vienīgā oficiāli nominētā Vienotības premjera kandidāte. K. Šadurski partija neesot apspriedusi, jo prezidents ir uzņēmies iniciatīvu nākamā valdības vadītāja izvēlē.
Tikmēr Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs jau žurnālistiem skaidroja, ka S. Āboltiņa ar paziņojumu par Vienotības interesi saglabāt Satiksmes ministrijas vadību un iegūt Tieslietu ministriju ir mazinājusi K. Šadurska izredzes. «Partneri laikam gribētu, lai mēs ne uz ko nepretendējam, bet tikai atbildam par visām problēmām,» sacīja S. Āboltiņa. Viņasprāt, «šie partiju politiskie paziņojumi un ultimāti rada sliktu iespaidu par politiķu spēju pārvaldīt savu valsti». Valsts prezidents R. Vējonis pirmdien atradās vizītē Zviedrijā un notiekošo nekomentēja. Viņa pārstāvis Gusts Kikusts informēja, ka prezidents savu viedokli par valdības veidošanu paudīs otrdien.
Tas, ka vairākas partijas Valsts prezidentam piedāvā savus kandidātus, nav nekas neparasts. Diena sazinājās ar bijušo Tautas partijas deputātu Edgaru Zalānu, kurš šādā sacensībā Valda Zatlera prezidentūras laikā ir piedalījies pat divas reizes. Pirmoreiz V. Zatlers izvēlējās Ivaru Godmani, bet visi partiju pārstāvji gatavoja savus piedāvājumus, devās uz Rīgas pili un stāstīja par iecerētajiem darbiem. «Tagad valstī nav tāda ārkārtas situācija, kāda bija tad, kad es kandidēju,» atceras E. Zalāns. Otrajā reizē «pie kājām nomesto varu» V. Zatlers lūdza pacelt Valdim Dombrovskim (Vienotība).
«Gan Zaļo un Zemnieku savienībai, gan Nacionālajai apvienībai ir izdevīgi, ka Vienotībai lēnām nolaiž asinis. Tagad valdībai vajag jaudīgu premjeru, un Solvita tāda būtu. Tiesa, viņa pati daudz izdarīja, lai tur nebūtu, un tagad konkurenti atspēlējas,» sacīja E. Zalāns. Tolaik partijas respektēja Valsts prezidenta izvēli un pēc nominācijas sāka kopā veidot valdību. Taču, tā kā ZZS jau ir paziņojusi iebildumus pret Vienotības iespējamo kandidātu, tad var pieļaut, ka Vienotība rīkosies līdzīgi, ja prezidents izraudzīsies valdības veidotāju no ZZS.
Jāatgādina, ka K. Šadurskis ir viens no Jaunā laika dibinātājiem, kas jau 2001. gada nogalē pieteica partiju kopā ar Einaru Repši. Viņš ir arī Rīgas Tehniskās universitātes profesors. Savukārt M. Kučinskis politisko karjeru sāka Tautas partijā un kādu laiku bija arī viens no šīs partijas līderiem. Pēc Tautas partijas darbības izbeigšanas viņu pie sevis aicināja arī Vienotība, taču M. Kučinskis deva priekšroku ZZS kā Liepājas partijas biedrs. Ideoloģiski abu politiķu uzskati ir diezgan līdzīgi, par ko Diena pārliecinājās, lūdzot abus kandidātus izteikties par vairākiem aktuālajiem jautājumiem.
K. Šadurskis un M. Kučinskis ir vienisprātis, ka Latvijai jautājumā par patvēruma meklētāju uzņemšanu ir jāsaka stingrs «nē» jebkuriem Eiropas Komisijas mēģinājumiem veikt vēl kādu bēgļu sadali starp dalībvalstīm, piekrītot pildīt tikai tās saistības, kuras mūsu valsts jau ir uzņēmusies. Abi politiķi pedagogu algu jautājumu piedāvā risināt kompleksi ar izglītības sistēmas reformu, ko Saeima pēc M. Kučinska vadītās Ilgtspējīgas attīstības komisijas iniciatīvas jau ir uzdevusi valdībai. K. Šadurskis pieļauj, ka to var izdarīt divu trīs mēnešu laikā. Kā Vienotības, tā ZZS pārstāvis arī atbalsta brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos, priekšroku dodot novadu sadarbībai.
Uz vaicāto, kā Vienotība varēs pārvarēt grūtības, kādas tai radījusi iekšējā sašķeltība, K. Šadurskis atbildēja: «Ir cilvēki, kas vienmēr būs opozīcijā jebkurā partijā. Taču no situācijas var izkļūt vienkārši - dodot cilvēkiem darbu. Tur ir jāsaprot, vai mērķis ir partijas graušana, vai tiešām tas rodas no sajūtas, ka es varu izdarīt partijas labā daudz vairāk, bet man neuztic.» M. Kučinska teiktais liecināja, ka ar viņa nominēšanu ZZS ir mudinājusi Vienotību saņemties. «Vienotībai ir pēdējā iespēja vienoties par visu atbalstītu kandidātu,» teica politiķis.