«Visām amatpersonām mums ir izvirzīta stingra konkursa kārtība un kritēriji, bet šajā gadījumā noteikts vien tas, ka komisāru izvirza premjers,» saka K.Šadurskis. No JL un TP pārstāvju teiktā noprotams, ka viņa mudinājumi nav sasnieguši dzirdīgas ausis. Tāpat tiek uzsvērts, ka vispirms valdības vadītājam jātiek galā ar budžeta veidošanu. Vairāki koalīcijas politiķi Dienai uzsvēruši, ka Latvijai būtu jāizvairās no skandāla, kāds izcēlās, kad komisāra amatam virzīja Ingrīdu Ūdri.
«Es nesaku nē,» tā minējumus par iespējamo kandidēšanu uz komisāra amatu komentē S.Āboltiņa. No citu JL politiķu teiktā noprotams, ka viņi labprāt redzētu šajā amatā savas partijas pārstāvi. Tiesa, kā uzsver TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, lai arī pagaidām nav bijis diskusiju par šo jautājumu, esot skaidrs, ka arī citas koalīcijas partijas vēlēsies savu teikšanu.
Nopietni kandidatūras varētu sākt apsvērt jūnijā, kad jaunievēlētais Eiropas Parlaments apstiprinās komisijas vadītāju un sāksies diskusijas par komisāru krēslu sadali. Visticamāk, Latvija nesaglabās enerģētikas komisāra amatu. «Ministru prezidentam ir nopietns uzdevums - pārliecināt citus, lielāku un ietekmīgāku valstu, vadītājus gan par Latvijai nozīmīgas sfēras - portfeļa iegūšanu EK, gan par sava kandidāta apstiprināšanu EP,» atzīst V. Dombrovska pārstāve Līga Krapāne. Kā Dienai sacījuši diplomāti, Latvijas izredzes uzlabotos, ja tā izvirzītu komisāri sievieti - EK pastāv nerakstīta vienošanās, ka amati jāsadala, ievērojot sieviešu līdzsvaru. Nevarot izslēgt arī iespēju, ka šī nebūs pie politikas aprindām piederoša persona. Līdz šim neformālās sarunās bez S.Āboltiņas minēts ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) un deputātes Sandras Kalnietes (PS) vārds. Viņa iespēju kandidēt noliedz.