Jau ziņots, ka piektdienas pēcpusdienā, atsaucoties uz informāciju, saņemtu no prokuratūras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nosūtīja E. Sprūdža elektroniski parakstītu pieprasījumu A. Lembergam trīs kalendāro dienu laikā sniegt paskaidrojumus par darbībām laikā no 1998. līdz 2006. gadam, kad Ventspils mērs piedalījies vairāk nekā 350 lēmumu pieņemšanā, būdams interešu konfliktā. Pirmdienas rītā Ventspils domes izpilddirektors Aldis Ābele atbildes vēstulē VARAM norādīja, ka A. Lembergs par Ventspils domes priekšsēdētāju ticis ievēlēts ar 2009. gada 1. jūlija Ventspils domes lēmumu, kam atbilstoši Lemberga pilnvaru termiņš beidzas 2013. gada jūnijā. Tāpēc ministrs neesot tiesīgs prasīt paskaidrojumus par laiku pirms 2009. gada 1. jūlija, kas nav šo pilnvaru termiņa ietvaros. Atgādināts, ka jau četrus gadus notiek tiesvedība un par apgalvojumiem, kuri minēti ministra Sprūdža vēstulē, nav notiesājoša sprieduma, ar kuru būtu nostiprināta apsūdzētā vaina. Ja A. Lembergu atstādinās, viņam ir tiesības 30 dienu laikā lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.
Tiesību eksperti atzīst, ka ministram ir tiesības izvērtēt pašvaldības vadītāja rīcību un rīkoties, ja konstatēti pārkāpumi. Latvijas Universitātes lektors Edvīns Danovskis norāda, ka ministra lēmumu par domes priekšsēdētāja atcelšanu var pārsūdzēt, ko nevarētu gadījumā, ja tas būtu domes deputātu lēmums. Savukārt, komentējot Ventspils domes viedokli, ka ministra pārmetumi ir tie paši, kas prokuratūras apsūdzībā, par kuru vēl nav sprieduma, E. Danovskis uzsver, ka tam nav nozīmes: «Ministram pašam ir tiesības vērtēt, vai domes priekšsēdētāja rīcība ir tiesiska vai prettiesiska.» Tomēr Administratīvajai tiesai ir tiesības atlikt lietas izskatīšanu, kamēr nav beigusies kriminālprocesa izskatīšana. Arī jurists Arvīds Dravnieks norāda, ka visas valsts iestādes un amatpersonas atrodas hierarhiskā padotības sistēmā, un augstākas amatpersonas pienākums ir pārbaudīt padotas amatpersonas lēmumus. «Tam nav sakara ar nevainīguma prezumpciju kriminālvajāšanā vai «pierādīšanas nastu» civiltiesisku strīdu izšķiršanā. Pašvaldības nav neatkarīgas vai suverēnas. Kā atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas tās atrodas pašvaldību ministrijas institucionālā pārraudzībā,» uzsver A. Dravnieks. Ja augstākai iestādei ir informācija, ka padotas iestādes vadītājs rīkojies neētiski vai prettiesiski, tai ir pienākums prasīt paskaidrojumu. Būtisks ir pilnvaru laiks amatā, nevis atkārtotas ievēlēšanas datums. «Parasti paskaidrojumus neprasa, ja iespējamām juridiskām sekām iestājies noilgums. Taču ētikas pārkāpumiem nav noilguma,» atgādina A. Dravnieks.