Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis dienu, kad A. Bērziņš paziņos savu lēmumu (tas varētu būt drīz pēc Lieldienām aprīlī), uzskata par robežšķirtni. Ja A. Bērziņš vēlreiz pretendēs uz šo posteni, ZZS viņu oficiāli arī izvirzīs, Dienai apstiprināja A. Brigmanis. Viņš ir pārliecināts, ka arī koalīcijas partijās būtu deputāti, kuri nobalsotu par tagadējo prezidentu. ZZS frakcijas vadītājs uzskata, ka līdz maija vidum, kad sāksies kandidātu izvirzīšana, nekas nebūs skaidrs.
Tagad patiešām vieglāk ir pateikt, kurš nebūs Valsts prezidents. Piemēram, oficiāli iespēju kandidēt vēlreiz uz šo amatu preses konferencē ir noraidījusi bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, arī eirokomisārs Andris Piebalgs un premjere Laimdota Straujuma informējuši Vienotības valdi, ka nepretendēs uz amatu. Pēc kārtējās trīs koalīcijas partiju līderu tikšanās ceturtdien Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa žurnālistiem atzina, ka prezidentam A. Bērziņam ir atklāti pateikusi - Vienotības frakcijā ir deputāti, kas nebalsos par viņa atkārtotu ievēlēšanu amatā. Līdzīga situācija ir Nacionālajā apvienībā Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), kuras frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš atgādināja, ka kolēģu vairākums vēlētos Valsts prezidenta amatā redzēt konstitucionālo tiesību juristu Egilu Levitu. Savukārt par viņu nebalsos ZZS. Tātad arī Levits nebūs kandidāts, par kuru varētu vienoties visa koalīcija.
S. Āboltiņa uzskata, ka šādu vienošanos būtu labi panākt, jo alternatīva ir, ka prezidentu ievēl tie 52 deputāti no ZZS, Saskaņas un frakcijas No sirds Latvijai, kuri nepieļāva grozījumus Satversmē, lai Valsts prezidentu vēlētu atklāti. Ja A. Bērziņš nolemj kandidēt, tas nozīmē, ka viņu ievēl ar opozīcijas balsīm. Lūgta to komentēt, S. Āboltiņa pieļāva, ka A. Bērziņam nav nepieciešamā atbalsta arī opozīcijā.
Pirms nepilniem četriem gadiem par viņa ievēlēšanu balsoja arī Saskaņas centra (tagad - Saskaņas) deputāti. Uz jautājumu, vai šo atbalstu Saskaņa varētu sniegt vēlreiz, frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs atbildēja: «Es neizslēdzu nekādas iespējas. Taču es nevienam neko neesmu solījis un arī šoreiz nesolu nevienam no kandidātiem vieglu kandidēšanu.» Vaicāts, vai A. Bērziņš nav izpildījis kādus solījumus, apmaiņā pret kuriem Saskaņa savulaik atdeva viņam savas balsis, J. Urbanovičs atbildēja noraidoši: «Tas ir izrunāts, ka mums būtu kaut kas apsolīts.» Viņš arī šaubās, ka situācija varētu kļūt skaidrāka pēc tam, kad prezidents paziņos savu lēmumu, jo, «kad Andris Bērziņš kaut ko pasaka, tad nevienam nekas nekļūst skaidrāks».
Kamēr lielo partiju līderu izteikumi mazina vēlētāju izpratni par to, kas šopavasar notiks Valsts prezidenta vēlēšanās, opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības vadītājs Mārtiņš Bondars kā oficiāli nominēts prezidenta amata kandidāts apceļo Latviju un tiekas ar iedzīvotājiem - dažviet visai pilnās zālēs. Viņu frakcija arī plāno izvirzīt, kad tāda iespēja būs. S. Āboltiņa atzina, ka opozīcijas partijai, kuras reitings nav sevišķi augsts, tā ir laba iespēja parādīt sevi vēlētājiem un no publicitātes viedokļa tas ir «labs PR gājiens». Taču, viņasprāt, būtu tikai godīgi, ja M. Bondars arī pateiktu cilvēkiem, ka viņa ievēlēšanu atbalsta tikai astoņi deputāti vai pat septiņi, jo Dainis Liepiņš pašlaik nepiedalās Saeimas lēmumu pieņemšanā.
Lūgts to komentēt, M. Bondars Dienai sacīja: «Kā jūs zināt, ka man būs tikai astoņas balsis? Tās ir aizklātās vēlēšanas.» J. Urbanovičs, lūgts vērtēt M. Bondara izredzes, sacīja: «Bondars ir simpātisks ar to vien, ka viņš uzdrošinās. Viņa izredzes nav peļamas, un Bondars var izrādīties mazākais ļaunums, kā ne reizi vien jau ir bijis.»
Valdošās partijas arī turpina organizēt diskusijas par to, kādam jābūt Valsts prezidentam. Latvijas Zinātņu akadēmijā 17. marta pēcpusdienā tāda saruna notiks ar zinātnes jomas pārstāvjiem. Par prezidenta vēlēšanām tiks runāts arī NA frakcijas izbraukuma sēdē, kas 20. martā notiks Rēzeknes Augstskolā. Taču sabiedrības grupas joprojām netiek informētas par kandidātiem, kurus partijas plāno izvirzīt.