Valdes lēmums varētu mazināt mediju interesi par Vienotības iekšējām grūtībām, bet, visticamāk, tikai - uz laiku. Jau šajās nedēļās J. Vidiņa lieta apauga ar jaunām epizodēm, piemēram, ar Jāņa Egliņa aiziešanu no Ētikas komisijas, protestējot pret nodomu J. Vidiņu izslēgt no partijas, un jaunām atklāsmēm par tās iekšējo dzīvi. Arī J. Egliņu par publiskajiem izteikumiem, kuros aizskarti partijas biedri, rosināts izslēgt no Vienotības.
«Tas jautājums ir, kāpēc partijas biedri pirms nākšanas klajā ar dažādiem paziņojumiem neizrunājas savā starpā,» Dienai sacīja Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars. Viņš uzskata, ka Vienotība ir demokrātiska partija, un tas, ka par to runā, liecina, ka - arī dzīva partija. Notiekošajā A. Kampars saskata arī konkurentu mēģinājumus vājināt Vienotību, «tāpēc tiek tiražētas baumas, kuras visi nopietni uztver un lieto».
Nedēļas sākumā sociālajos tīklos interesi izraisīja arī politologa Ivara Ījaba rakstītais portālā Satori.lv, kur viņš pieļauj - tas, ka šādi publiski skandāli nav vērojami nedz Zaļo un Zemnieku savienībā, nedz Saskaņā un Nacionālajā apvienībā, liecina, «ka tur nozīmīgu lēmumu pieņemšana ir «sakārtota» tik efektīvi, ka tādu balamutīgu vidiņu un egliņu parādīšanās faktiski ir izslēgta». I. Ījabs redz, ka Vienotības biedru savstarpējā ķēzīšanās bijusi gatavā medusmaize žurnālistiem, bet neatbildēts ir jautājums, kādēļ šādas kaislības notiek tieši Vienotībā. «Acīmredzot tādēļ, ka šī partija - gan dažādu sentimentālu principu, gan cilvēku dažādības dēļ - vēl pieturas pie kaut kādas, kaut vai iluzoras «demokrātijas» lēmumu pieņemšanā,» secinājis I. Ījabs.
J. Vidiņš ir populārs politiķis, taču - ne tik nozīmīgs, lai partijas vadība apmeklētu viņu dzīvesvietā, kā to dara mediji. Pie J. Vidiņa neviens no vadības nav ne aizbraucis, ne piezvanījis, izņemot Ētikas komisijas vadītāju Didzi Šēnbergu. J. Vidiņš bijis neērts visos laikos, nesen Dienai atzina Ētikas komisijas pārstāvis Gunārs Laicāns, kurš ar viņu kopā bija gan Tēvzemei un brīvībai/LNNK, gan Pilsoniskajā savienībā. G. Laicāns nedomā, ka tagad būtu īstais laiks politiķi pārmācīt. Dienas arhīvs liecina, ka TB/LNNK domes sēdēs J. Vidiņš bieži uzstājās un šīs runas bija kritiskas, bet nereti - arī provocējošas.
Vienotības valde plānoja viņu viņu izslēgt «par sistemātisku partijas tēla graušanu» vairāku gadu garumā. Pēdējais piliens nebija centieni atmaskot iespējamo balsu pirkšanu Saeimas vēlēšanās, kas varētu būt notikusi Dzintara Zaķa interesēs, bet gan J. Vidiņa izteikumi iekšējā sarakstē. Viņš A. Kamparā pēc viņa intervijas Latvijas Avīzē bija saskatījis «Kremļa propagandas ruporu». A. Kampars intervijā teicis, ka neredz pamatu piespiest cilvēkiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, ikdienā sarunāties latviski. «Artis Kampars ir saprātīgs, un varbūt viņam tas izspruka,» skaidro J. Vidiņš par ģenerālsekretāra teikto, kas bija reakcija uz Valsts valodas centra ieteikumiem. J. Vidiņš neesot rakstīto izteicis kā apgalvojumu, bet tikai vēlējies noskaidrot, ko par to domā citi.
J. Vidiņš ne reizi vien pateicis ko tādu, kam būtu grūti nepiekrist, piemēram, viņš bijis neizpratnē, kāpēc partija nenovērtēja bijušo finanšu ministru Andri Vilku, ļaujot viņam aiziet. Uz vaicāto, kāpēc savas domas uzreiz publisko, iepriekš neizrunājoties partijā, viņš atbildēja - par to, ka medijiem noplūdināta iekšējā sarakste, viņš neesot atbildīgs, bet kongresā debates par Vienotības darba uzlabošanu neesot bijušas. Uz vaicāto, vai nav iespējams apspriesties domē, J. Vidiņš atzina: «Tur jau presi izdzen ārā, un mēs varam tikai savā starpā vārīties.» Politiķa meita, Saeimas deputāte Ilze Viņķele teica: «Biedru sarakstē izpaužas vairāki desmiti emocionālu cilvēku, un Juris Vidiņš ir tikai viens no viņiem.» Viņai esot sajūta, ka ir nolūks panākt, lai no Vienotības aizietu iekšējā opozīcija. Viņa neplāno pakļauties šim spiedienam. Jāatgādina, ka šādas situācijas ar kādas biedru grupas aiziešanu Vienotībā jau ir bijušas, kad šķēlās partijas nodaļas Talsos, Liepājā, Jūrmalā.