Straujumas valdība pirms gada ne mazāk necaurskatāmā procesā piekrita pārdot bankas Citadele kontrolpaketi par zemāko cenu starp alternatīviem piedāvājumiem. Piedāvājums apspriests, apejot airBaltic nolīgto konsultantu Prudentia, izmantojot lobiju premjeres birojā un bankas Citadele valdes priekšsēdētāja Gunta Beļavska sakarus, Dienai norādījuši par sarunām informēti avoti.
L. Straujumas tikai septembrī amatā pieņemtais ārštata ekonomikas padomnieks Gatis Eglītis, kurš Dienai norādīts kā sarunu koordinators, apgalvo, ka premjeres birojs sarunās ar Ripplewood neesot ieņēmis aktīvu pozīciju, tikai bijis par tām informēts. Premjeri par sarunām ar Ripplewood informējusi SM, viņas padomnieks to apspriedis ar G. Beļavski. SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš oktobra sākumā kopā ar airBaltic valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu devies uz Londonu satikt Ripplewood dibinātāju un seju Timu Kolinsu, Dienai apstiprina, ka kopā ar A. Matīsu vēlāk informējis premjeri par amerikāņu investora piedāvājumu. «Premjeres pozīcija bija «nekāda»,» apgalvo K. Ozoliņš. «Tas bija straujš process. Piedāvājums bija ļoti nekonkrēts, principā «nekāds».»
Dienai zināms, ka Ripplewood piedāvājums neesot bijis tik dāsns kā vācu investora izteiktais - amerikāņi vēlējušies iegādāties 50% airBaltic akciju aptuveni par 25 miljoniem eiro. Pēc citas informācijas, sarunu gaitā apspriesta arī proporcija 49% akciju par 20 miljoniem eiro, bet sarunās ar T. Kolinsu klāt bijušais K. Ozoliņš šādus skaitļus neapstiprina. Turklāt līdzīgi kā gadījumā ar bankas Citadele akciju pirkumu Ripplewood izvirzījis prasības - konkrēti, ka valsts pirms investora ienākšanas nodrošina, lai tiek novērsta airBaltic problēma - negatīvs pašu kapitāls. Tāpat valstij būtu jāveic solidāras investīcijas lidsabiedrībā.
Tā kā Ripplewood piedāvātās investīcijas neatrisina airBaltic finanšu problēmas, sarunas neesot turpinātas. Ņemot vērā premjeres L. Straujumas biroja iesaisti, šis varētu būt viens no izskaidrojumiem pēkšņajam konfliktam starp viņu un satiksmes ministru, kas noveda pie A. Matīsa demisijas pieprasījuma. Pirms gada, kad valdība priekšvēlēšanu laikā lēma 75% bankas Citadele akciju pārdot Ripplewood vadītai investoru grupai, L. Straujuma šo lēmumu publiski aizstāvēja kā savas valdības politisko veiksmi. Darījumu apēnoja arī Dienas izgaismotais vairāku lēmumā iesaistīto politiķu izklaides brauciens uz Gruziju kopā ar Ripplewood oficiālo pārstāvi finansistu Valdi Siksni. Dienai zināms, ka Vienotības pārstāvji pēdējās nedēļās V. Siksni bija uzrunājuši kā iespējamo premjera kandidātu L. Straujumas demisijas gadījumā.
Salīdzinājumam - plānots, ka Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess - vienošanos ar viņu valdība pretrunīgā lēmumā atbalstīja otrdien vēlu vakarā - par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju. Par R. D. Montāgu-Girmesu valdība otrdienas vakarā saņēmusi brīdinošus signālus no Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas vadītājiem, ka viņa saistība ar Krieviju rada riskus un jautājumus par investīciju izcelsmi. Pirms gada par labu Ripplewood kā bankas Citadele investoram svaru kausus nosvēra arī drošības dienestu atzinumi, lai gan amerikāņi piedāvāja zemāko cenu salīdzinājumā ar atraidītajiem pretendentiem. AirBaltic gadījumā šis scenārijs vismaz daļēji atkārtojies, tomēr SM Ripplewood piedāvājumu nav virzījusi apspriešanai valdībā.
Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka M. Gausa un K. Ozoliņa vizīte Londonā notikusi pēc premjeres L. Straujumas biroja ierosinājuma un jautājumu koordinējis par premjeres ārštata padomnieku ekonomikas jautājumos tikai septembrī kļuvušais G. Eglītis - bijušais diplomāts, kurš pēdējos gados karjeru veidojis Eiropas Savienības institūcijās, bet L. Straujumas komandā nonāca pēc Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara ieteikuma. Prudentia, kuru kā konsultantu bez konkursa vairākkārt piesaistījušas Vienotības premjeru pēdējās valdības, šajās sarunās apieta, un tas arī varētu būt iemesls domstarpībām starp dažādiem nesaskaņu šķeltās partijas grupējumiem.
Kā lobists Ripplewood investīciju piesaistei airBaltic uzstājies bankas Citadele valdes priekšsēdētājs G. Beļavskis. Viņš Dienas informāciju netieši apstiprināja, tomēr atteicās konkretizēt piedāvājuma detaļas un Londonā notikušo sarunu formātu, jo «tādas lietas nav publiskas, un es nezinu, vai bija kāds lēmums sākt šādas sarunas». «Mans patriota uzdevums ir censties savest kopā cilvēkus Latvijas interesēs. Es tur nekādu kontroversiju neredzu - censties runāt ar iespējami plašu investoru loku,» skaidroja bankas Citadele vadītājs.