Kā jau ziņots, B. Strautmani no amata VNĪ atbrīvoja 29. aprīlī, pamatojot to ar uzticības zaudēšanu, bet neko vairāk nekomentējot. Arī tagad FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis norāda, ka ministrija «no detalizētiem argumentiem atturēsies, jo jebkura izvērtējuma publiskošana, minot iemeslus, var atstāt iespaidu uz uzņēmuma reputāciju». FM mērķis esot panākt, lai uzņēmums efektīvi strādā.
Pašā VNĪ nekādas būtiskas pārmaiņas pēc B. Strautmanes atbrīvošanas nav notikušas, Dienai apstiprināja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina. Pēc viņas teiktā, valdes priekšsēdētājas atbrīvošanas iemesli joprojām uzņēmuma darbiniekiem nav zināmi. Neviens cits darbinieks neesot ne aizgājis no darba, ne pieņemts. Jau ziņots, ka valdes loceklis Andris Gādmanis amatu atstāja pēc paša vēlēšanās, un viņa vietā apstiprināja VNĪ Klientu un projektu vadības pārvaldes Publiskā sektora klientu vadītāju Andreju Milzarāju. Patlaban valde strādā nepilnā sastāvā - bez A. Milzarāja tajā ir arī Jānis Valdmanis.
Savukārt FM pretendentu atlases komisija izvērtē to kandidātu CV, kuri tos iesnieguši konkursā 2012. gadā, kad tajā uzvarēja B. Strautmane. Tāpat uzrunāti esot nekustamo īpašumu speciālisti, kas pašlaik strādā privātajā sektorā, atzina A. Jarockis.
Tikmēr B. Strautmane Dienai saka, ka nekādus paskaidrojumus, ko viņa pārkāpusi, no kapitāldaļu turētāja - FM - tā arī nav saņēmusi. Pienākušajā vēstulē minēti tikai likuma panti. «Nezinu, ko esmu izdarījusi nepareizi,» viņa secina, pieļaujot, ka lēmums var būt saistīts ar vienu no trim pēdējā laika aktuālākajiem VNĪ pārziņā esošajiem objektiem - Rīgas pili, Valsts ieņēmumu dienesta jauno ēku un Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju. Tāpat viņa pieļauj, ka daļa VNĪ darbinieku varētu būt bijuši neapmierināti ar uzsāktajām pārmaiņām. Taču B. Strautmanes neizpratni raisa fakts, ka neuzticība izteikta viņai vienai, nevis valdei kopumā, jo tās lēmumi tikuši pieņemti kopīgi. «Valdes darbu vērtē pēc finanšu rādītājiem. Auditēto finanšu gada pārskatu mēs sagatavojām divus mēnešus pirms termiņa, un rādītāji ir pārsniegti. Vēlu veiksmi jebkuram, kurš arī varēs nodrošināt apgrozījuma pieaugumu par 70 procentiem,» izteicās B. Strautmane.
Komentējot šo situāciju, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus atzīst - būtu normāli, ja lēmumā par atcelšanu no amata būtu norādīts iemesls. Tomēr šāds paskaidrojums nemainītu pašu lēmumu, un kapitāldaļu turētājam ir tiesības rīkoties, ja uzticība ir zaudēta. Gadījumā, ja atceltā valdes priekšsēdētāja izlemtu tiesāties, būtu svarīgi, kādus argumentus tiesai iesniegtu kapitāldaļu turētājs. Lielākoties šādos tiesas procesos tomēr tiek lemts par labu sabiedrības, tātad kapitāldaļu turētāja, interesēm. Arī to, ka neuzticība netiek izteikta valdei kopumā, E. Berlaus uzskata par normālu praksi, jo var būt individuāli iemesli, kāpēc akcionārs nevar uzticēties konkrētai personai.