Šādu apsvērumu dēļ vairākas dabas aizsardzības un nabadzības apkarošanas organizācijas otrdien iesniedza Lielbritānijas Augstākajā tiesā prasību pret Finanšu ministriju (FM). Tās vēlas panākt, lai tiesa ministrijai uzliek par pienākumu pārskatīt bankas kredītu politiku.
Vecie paradumi
Trīs ietekmīgas nevalstiskās organizācijas - The World Development Movement, PLATFORM un People & Planet - nolēma tiesas ceļā panākt, lai Royal Bank of Scotland (RBS) netiktu izmantota fosilā kurināmā projektu finansēšanai. Britu valdība RBS rekapitalizēja pērn oktobrī, pārņemot savā kontrolē 70% bankas akciju, jo banka bija nonākusi uz sabrukuma robežas. RBS savulaik sevi pasludināja par «naftas un gāzes banku» un tāda turpina būt arī pēc rekapitalizācijas.
Laika posmā no 2006.gada maija līdz 2008.gada maijam banka kredītos akmeņogļu industrijai vien izsniegusi 100 miljrd. mārciņu. The World Development Movement savā mājaslapā raksta, ka nekas nav mainījies - kopš oktobra banka akmeņogļu, naftas un gāzes kompānijām aizdevusi 10 miljardus. «Akmeņogles ir lielākais siltumnīcas gāzu emisiju avots, kas dod artavu bīstamo klimata pārmaiņu veicināšanā,» saka organizācija.
Prasības iesniedzēji uzskata, ka FM politika tādējādi nonākusi tiešā konfliktā ar valdības vides prioritātēm un augstāko amatvīru postulēto Lielbritānijas līdera lomu cīņā pret klimata pārmaiņām. «Valdība nevar izlikties, ka tā ir globālais līderis, vienlaikus nespējot noturēt grožos valstij piederošu kompāniju, kas finansē arvien jaunus akmeņogļu, naftas un gāzes projektus visapkārt pasaulei,» raksta PLATFORM pārstāvis Kevins Smits.
Ministrija klusē
NVO aktīvisti uzskata, ka tiesai iesniegtie pierādījumi ir pārliecinošs arguments par labu tam, lai tiesa valdībai uzliktu par pienākumu nodrošināt, lai nodokļu maksātāju nauda RBS tiek izmantota sabiedrības interesēs - ilgtspējīgas, ētiskas un zemu izmešu nākotnes projektiem. NVO pārstāvošā advokāte Roza Kērlinga pauda, ka FM atteikšanās pat apsvērt to, vai investīcijas ir ētiskas un videi draudzīgas, ir «acīmredzamā pretrunā ar likumu».
People&Planet direktors Īans Legerts uzsver, ka valdībai, kas pārņēmusi savā kontrolē vairākas komercbankas, ir «ārkārtēja izdevība» apstiprināt teorētiskās apņemšanās ar konkrētiem darbiem un veicināt investīcijas zaļos projektos. Bet Finanšu ministrija nesaka neko - no komentāriem presei tā otrdien atteicās.