Par motīviem, kas lika mainīt karogu, Undīne runā nelabprāt. «Mēs ar tēvu stingri norunājām, ka iemeslus neatklāsim, kamēr vien es piedalos sacensībās.» Viņas tēvs un treneris piebilst: «Uzzvani, kad viņa beigs startēt! Varēs grāmatu sarakstīt…»
Skaidrs, ka Undīnes gadījums nav līdzīgs Latvijas futbolistu naudas pelnīšanai Azerbaidžānā, jo, pirmkārt, skeletonā tādu naudu kā, piemēram, Māris Verpakovskis nepelna neviens, otrkārt - Vītolas līdzšinējie panākumi nav tik spoži. Arī Latvijas cīkstoņu izvēle pārstāvēt Azerbaidžānu ir citāda - Latvijā viņas bija vienas no daudzām sīvā konkurencē, savukārt Vītola līdz šim gadam bijusi vienīgā Latvijas dāmu skeletoniste.
Uz jautājumu, kāds bija Azerbaidžānas piedāvājuma āķis, jaunā skeletoniste atbild neminstinoties - finanses. «Azerbaidžāna pēdējā laikā strauji attīstās. Vismaz tā esmu dzirdējusi. Pati Azerbaidžānā līdz šim vēl neesmu bijusi. Tur ir interese paplašināt sporta veidu skaitu. Tā kā skeletonā viņiem līdz šim nav nekādas pieredzes, viņi meklē palīdzību no malas, un ne tikai skeletonā. Krievijas bobsleja divnieks pārstāv Azerbaidžānu, arī citos sporta veidos šo valsti pārstāv citu tautu sportisti.» Undīne atklāj, ka bijusi interese arī vēl no vienas citas valsts, taču Azerbaidžānas piedāvājums bijis finansiāli izdevīgāks. Jautāju, vai tagad Undīne saņem vairāk nekā pasaules čempions Martins Dukurs. Viņa atbild, ka par startēšanu sacensībās vismaz pagaidām neko nesaņem. No Azerbaidžānas puses finansiālas prēmijas pienākas tikai par konkrētu uzrādīto rezultātu. Arī šāds finansiālais atbalsts ir vērtīgs, ja ņem vērā, ka iepriekšējos gados visi organizatoriskie un tehniskie izdevumi gūlās uz Undīnes tēva pleciem, bet no Latvijas Bobsleja federācijas vai olimpiskās vienības materiālais labums bijis niecīgs.
Paralēli sportošanai 22 gadus vecā Undīne turpina studijas Rīgas Tehniskajā universitātē. Sekojot divu vecāko pusbrāļu un tēva pēdās, Undīne studē būvinženieros. «Reizēm jau ir grūti sevi piespiest strādāt vēl vairāk. Zinu un redzu, ar ko nodarbojas mani vienaudži, kā viņi pavada savu brīvo laiku… Man arī varbūt gribētos šad tad atpūsties, taču tad saku - nē, jāturpina strādāt,» ar smaidu stāsta Undīne. Zinot, ka Azerbaidžānā nav kamaniņu un bobsleja trases, ieminos, ka varbūt Undīnei kādreiz uzticēs to tur uzbūvēt. Meitene, veselīgi dzirksteļodama, teic: «Kas zina? Varbūt...»
Pagaidām gan tik tālā nākotnē viņas plāni nesniedzas. Sportistes karjera ir vēl tikai sākumstadijā, un vispirms tiek domāts par to. 2014. gadā Sočos notiks ziemas olimpiāde. Lai tajā startētu, iepriekšējie trīs gadi jāpavada zem vienas valsts karoga. «Teorētiski arī tagad varētu atkal atgriezties sacensībās Latvijas formas tērpā, bet tad nevarēšu piedalīties Sočos.» Startēt Interkontinentālajā kausā un pasaules čempionātā skeletonisti varot zem jebkuras valsts karoga, taču olimpiskajās spēlēs jābūt pilsonībai. Tā kā pagaidām Latvijas pilsoņiem liegta privilēģija azotē turēt divu valstu pases, iespējams, no Latvijas pilsonības Undīnei nāksies atteikties, ja viņa vēlēsies braukt uz Sočiem. Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents Andris Bērziņš gan aktualizēja nepieciešamību dot latviešiem dubultpilsonības iespēju. Uz to cer arī Vītola. «Man vēl daži gadi ir rezervē.»