Saskačevanas Universitātes izotopu bioģeoķīmiķis Viljams Patersons divus gadus pētīja zemes paraugus no sena ezera Īrijā. Katrā nosēdumu kārtā iemūžināta informācija par klimatiskajiem apstākļiem dažādos laikmetos.
Viņš noskaidroja, ka pirms 12,8 tūkstošiem gadu ziemeļu puslodi bija ieskāvis stindzinošs aukstums, kas ilga aptuveni 1300 gadu. Lielais sasalums sācies, kad Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānā ieplūdis prātam neaptverams saldūdens daudzums - vairāk nekā piecos lielajos Ziemeļamerikas ezeros kopā. Toreiz atmosfēras sasilšanas dēļ sākuši kust ledāji milzīgajā Agasisa ezerā, kas atradās tagadējās Kanādas teritorijā. Tas pārplūdis, un saldūdens nonācis okeānā, tādēļ apstājusies Atlantijas okeāna straume, kas no dienvidiem nesa siltos ūdeņos. Ģeoloģiskie dati rāda, ka nākamajos pāris mēnešos ziemeļu puslode strauji atdzisusi un iestājies sasaluma ēra.
«Ja Grenlandes ledus sega pēkšņi izkusīs, tas nesīs katastrofālas sekas,» V.Patersons vortālam LiveScience apgalvo, ka nav nekāda iemesla domāt, ka scenārijs nevar atkārtoties.
«Mēs tagad zinām, ka klimata sistēma var ieslēgties un izslēgties ļoti ātri,» rezumē Henrijs Malins no Sirakūzu Universitātes, «kad būs sasniegts kritiskais punkts, cilvēkiem nebūs īsti iespēju noreaģēt.»