Piepilsētām apaugušas debesskrāpju salas, vērienīgas ražošanas jaudas, ietilpīgi lielceļi un pa tiem traucošies spēkrati. Lielvalsts. Kā nonākt līdz tās vadīšanai, un kam tas izdodas? Gada nogalē Diena atskatās uz vienu no šā gada nozīmīgākajiem notikumiem ASV, kurā bija iespēja būt klāt arī šī raksta autorei, līdz pat rezultātu paziņošanas dienai vaigā skatot Latvijas stratēģiskā partnera politiku.
Četrus miljardus dolāru vērts boksa rings, kurā demokrātu ēzelis spēkojas ar republikāņu ziloni. Cīņas laikā katram papildus tiek vairāki desmiti miljonu nezināmas izcelsmes naudas, ar kuras palīdzību spēcināties pašam un tajā pašā laikā ar dažādiem negodīgiem paņēmieniem vājināt pretinieku, - šādi īsumā un tēlaini var raksturot ASV pirmsvēlēšanu procesu, kas apgriezienus uzņēma vasarā un finišu sasniedza 4. novembrī - datumā, kad lielvalstī notika starptermiņa vēlēšanas. Gadiem nemainīgajā ciklā to kārta ir tieši pa vidu starp prezidenta vēlēšanām - divus gadus pēc iepriekšējām un attiecīgi divus pirms nākamajām. Nozīmīgums neapšaubāms - tiek pārvēlēti visi 435 Kongresa apakšpalātas jeb Pārstāvju palātas locekļi un 33 no 100 Augšpalātas locekļiem jeb senatoriem. Katram štatam neatkarīgi no iedzīvotāju skaita pienākas divas vietas Senātā. Pie reizes starptermiņa vēlēšanās amerikāņi ieceļ vēl simtiem vietējo jeb štatu amatpersonu.
Feminisms pret terorismu
Varas iespējas ir galvu reibinošas, un, iespējams, tieši tāpēc uz visu banku tika likts zobs pret zobu, naudas maiss pret vēl lielāku naudas maisu - politisko spēku gatavošanās 2014. gada vēlēšanām izcēlās ar sen nepieredzētu naidu un dārdzību. Priekšvēlēšanu kampaņām vien iztērēti aptuveni četri miljardi dolāru, kas ir vairāk nekā iekšzemes kopprodukts daudzos desmitos pasaules valstu. Turklāt, kā liecina izdevuma National Journal apkopotie dati, neafišēti politiskie ziedojumi Kongresa sacensībās kopš pērnā gada janvāra līdz starptermiņa vēlēšanām mērāmi teju 105 miljonos dolāru. Lielākais «netīrās» naudas apjoms iztērēts republikāņu atbalstam un demokrātu diskreditēšanai. Lielā daļā štatu notika sīvas cīņas, kuru galvenais ierocis bija krasi atšķirīgā partiju nostāja karstajos jautājumos - kā homoseksuāļu laulības, nelegālo imigrantu apžēlošana, sabalansēts valsts budžets un Obamas ieviestās veselības reformas atcelšana.
Galvaspilsētā Vašingtonā esošās Amerikāņu universitātes profesors Alans Ličmens uzskata, ka aizvadītā priekšvēlēšanu kampaņa bijusi saturiski tukšākā, kāda pēdējos gados pieredzēta: «Bez lielām idejām, bez pārliecinošiem mērķiem. No ASV politikas pazudusi savulaik vadošā stingrā ideoloģija. Mūsdienās vēlētājs tiek motivēts vienīgi divos primitīvos veidos: ja uzvarēs republikāņi, sievietes tikšot atmestas atpakaļ XIX gadsimtā, savukārt, ja pie varas nāks demokrāti, Ameriku pārņems terorisms. Rezultātā svarīgās starptermiņa vēlēšanas izvērtās cīņā par spožu varu, aiz kuras ir baiss tukšums. Vēl satraucošāk ir tas, ka pirmsvēlēšanu runās nebija ne vārda par ārpolitikas iecerēm. Tas apliecina, ka amerikāņi ir uz iekšpolitiku vērsta nācija un ārzemēs notiekošais, šķiet, rūp vien tad, ja runa ir par degvielas cenām.»
Divi varas centri
Jau agrā pēcvēlēšanu dienas stundā kļuva zināms, ka republikāņu zilonis pārliecinoši nospiedis demokrātu ēzeli un savu pārākumu ar 15 krēsliem kopumā abās Kongresa palātās varēs demonstrēt vēl vismaz divus nākamos gadus. Lielvalsts politikas analītiķus rezultāti nepārsteidza - tas, ka prezidenta pārstāvētā partija neuzvar Kongresa vēlēšanās, kļuvis par likumsakarību - tā noticis gan Bila Klintona, gan Džordža V. Buša prezidēšanas laikā. Republikāņi arī guva labus panākumus štatu gubernatoru vēlēšanās, daudzviet noturot varu un daudziem par pārsteigumu uzvarot trijos štatos, kas tradicionāli tiek uzskatīti par demokrātu bastioniem: Ilinoisā, Mērilendā un Masačūsetsā. Pavisam tika vēlēti 36 gubernatori.
Emorija Universitātes profesors, politikas zinātņu doktors Alans Abramovičs norāda, ka demokrāti, kas ir viena no vecākajām ASV partijām, arvien zaudē spēkus: «2009. un 2012. gada prezidenta vēlēšanās Baraka Obamas izrāviens nebija liels. To apzinoties, demokrāti šogad centās izvilināt savus vēlētājus, taču tas neizdevās.» Nākamos divus gadus līdz prezidenta vēlēšanām daudz kas būs atkarīgs no partiju cīniņiem starp diviem varas centriem - demokrātu prezidentu un abās Kongresa palātās valdošajiem republikāņiem. Abramovičs uzskata, ka vēlēšanu rezultātā radušās izmaiņas spēku sadalījumā neietekmēšot ārpolitikas kursu, vairošoties vienīgi savstarpējā kritika, tikšot likti šķēršļi pat konstruktīvu ieceru īstenošanai.
Džordžijas štata senatore Nana Orroka atzīmē, ka Obama neesot paspējis īstenot imigrācijas reformu, kas ļautu apžēlot no Meksikas puses straumēm plūstošos nelegālos imigrantus un ļautu viņiem palikt ASV. Taču nu šo cilvēku cerības aizēnojusi republikāņu noraidošā pozīcija, un tiek prognozēts, ka reforma dienasgaismu varētu arī neieraudzīt. Emorija Universitātes politikas profesors Mērlijs Bleks rezumē: «Polarizētas partiju sistēmas apstākļos zudusi kompromisu māksla, abas puses problēmās vaino viena otru jeb, precīzāk izsakoties, - ik pēc sešu gadu cikla te viena, te otra partija skandina: «Pie visa vainīga Vašingtona!»