Tagad par Ainu saka - īstais cilvēks īstajā vietā. Uz Iecavas novada Zorģu bibliotēku nāk veci un jauni, visi kā viens apgalvo, ka bez Ainas dzīve būtu daudz pelēkāka un neinteresantāka. Kas ir tas magnēts, kas visus pie viņas saista, centās noskaidrot arī _Diena_.
Mamma lielai ģimenei
Aina bija vēl pavisam jauna, meitiņa maza, kad Rīgā iestājās kultūras darbinieku tehnikumā un no kulināres pārtapa par bibliotekāri. Bibliotēka jau nav tikai grāmatas, tas ir kultūras centrs, un, ieviešoties jaunajām tehnoloģijām, pašreiz pagastos un mazpilsētās tā kļuvusi pat par nozīmīgāko vietu.
«Man ir laimējies sastapt lieliskus cilvēkus. Viņi mani iedvesmojuši, mācījuši, atbalstījuši,» stāsta Aina un nespēj valdīt asaras, atceroties Zelmu Folkmani, kas bijusi unikāla, garīgi bagāta, ļoti mīlējusi Latviju. Viņa piemin arī daudzus citus - skolotājus, rakstniekus, vēstures pētniekus -, par visiem apkopojusi materiālus, lai zina arī nākamās paaudzes. Toties sastaptie Zorģu iedzīvotāji pārliecināti, ka tieši Ainai izdevies viņus atraisīt un iesaistīt kopīgās labās lietās.
Piemēram, viņas ideja - talkas. Sanākuši tik daudz cilvēku ar saviem darbarīkiem, tehniku, un apkārtne saposta, ierīkotas puķu dobes. «Muļķības, ja teic, ka latvieši ir atturīgi, vajag tikai prast uzrunāt,» saka Aina. Viņa to protot. Viņa pati atzīst, ka izjūt cilvēkus un saprot, kā ar katru jārunā. Kad pagastam vēl bijuši līdzekļi, pagastvecis Jānis Pelsis atbalstījis gan bibliotekāres ieteikumu bērniem izveidot rotaļlaukumu, gan ievilkt apgaismojumu, arī tagad novada vadītājs neatsakot transportu, ja viņa organizē Zorģu ciema ļaudīm ekskursijas. «Lai arī novada budžetā šādiem mērķiem naudas nav, tāpēc dzīve neapstājas. Cilvēki joprojām vēlas izzināt ko jaunu, kas var, tie samet naudiņu, un braucam,» stāsta Aina.
Bibliotēkā sastaptās sievietes, kas ir arī Ainas vecumā, apgalvo, ka viņa ir kā mamma, kas prot visus saturēt kopā kā lielu ģimeni. Pēdējā laikā par daudzu aizraušanos kļuvušas radošās darbnīcas, kas atkal ir Ainas ideja. Grūtos laikos tas esot vēl būtiskāk - sanākt kopā, kopīgi darboties. Pēc Ainas domām, atsaucas cilvēki, kas dzīvē grib ko mainīt, atrast sevi. Sēžot mājās, tas ne vienmēr izdodas, bet, darbojoties visiem kopā, atklājas jauni talanti, tiek aizgūtas idejas, kas dzīvi dara krāsaināku. Floriste Vineta Lamberte lieliem un maziem, jo nāk arī ģimenes ar bērniem, iemācījusi dažādas gudrības, piemēram, izgreznot sveces ar pērlītēm, dekoratīvām kniepadatām, metāla stieplītēm. Tā ap Ziemassvētkiem tapa pašu darinātas jaukas dāvaniņas.
Lai pulcētos kopā, Zorģu bibliotēkas 50 kvadrātmetri ir par mazu, bet atkal izdevies atrast atsaucīgus cilvēkus un jau kuro gadu savu atpūtas bāzi Labirinti bez kādas nomas atvēl Pastaru ģimene. Ik pārnedēļu tiekot iekurināta arī pirtiņa. Visiem esot interesanti, jo Aina sāk un arī pārējie izgudro dažādas rotaļas un spēles.
Grāmatas ņem metriem
Bet visa sākums jau ir ceļš uz bibliotēku. Zorģos dzīvo ap 500 cilvēku un lasītāju ir ap 170. Mazā ciemā tas ir daudz. Aina visiem spēkiem atbalsta skolēnus un studentus. Viņai darbalaiks nebeidzas noteiktā laikā, un, kā pati atklāj, viņas dzīvē nav vārdiņa «nē». Ja vajag grāmatu, kas nav viņas bibliotēkā, tad sazinās ar kolēģiem, lūdz vīru, lai aizved uz Iecavu vai Bausku. Mācībām un studijām bieži informācija jāmeklē internetā, ja nepieciešams, atvērs bibliotēku arī brīvdienās. Viņa atzīst, ka pašlaik bez jaunajām tehnoloģijām vairs nevar iztikt. Pie datora dienā vidēji darbojas ap 12 cilvēku.
Aina atklāj un atbalsta jaunos talantus. Uzzinājusi, ka Betija raksta dzejoļus, tos publicēja bibliotēkas mājaslapā un nosūtīja arī Bauskas Dzīvei. «Man prieks, ka pie mums ir tik daudz jauku jauniešu, nāk ģimenes un ņem līdzi grāmatas, kā saku, metriem,» Aina Ezergaile nebeidz jūsmot. Savukārt apkārtējie viņu atzinuši par Iecavas novada 2009.gada cilvēku un sirsnīgi suminājuši. Aina gan uzskata, ka nekas dižs nav paveikts, lielie darbi vēl tikai priekšā.