Iekšlietu ministrs Andešs Igemans intervijā laikrakstam Dagens Inidustri pastāstījis, ka vismaz 60 tūkstošiem, iespējams, pat 80 tūkstošiem, cilvēku no 163 tūkstošiem, kuri pērn lūdza patvērumu Zviedrijā, tas tiks atteikts. Tas nozīmē, ka viņi tiks pārvietoti vai nu atpakaļ uz mītneszemēm, vai arī uz pirmo valsti, kurā viņi ieradās, šķērsojot Eiropas Savienības robežu.
Ministrs uzsvēris, ka vispirms Zviedrija mēģināšot panākt, lai cilvēki, kuriem atteikts patvērums Zviedrijā, izbrauktu no tās brīvprātīgi. Viņi šajā ziņā tikšot īpaši atbalstīti. Taču, ja tas tā nenotiks, tad viņi tiks deportēti.
Zviedrijas valdība cerot vienoties ar citām ES valstīm, īpaši ar Vāciju, lai koordinētu īpašus čarterlidojumus migrantu deportācijai.
Zviedrija arī mēģinot vienoties ar Afganistānu un Maroku par migrantu atpakaļatgriešanas līgumiem.
Zviedrijas opozīcijas partiju pārstāvji gan izteikuši skepsi pret valdības iecerētā izdošanos. Zviedrijas Centra partijas deputāts Eiropas Parlamentā Frēdriks Federlejs paudis viedokli, ka nevienam tas līdz šim nav izdevies. «Zviedrija jau ilgu laiku nav bijusi sekmīga deportācijās,» viņa rakstīto Twitter citē TheLocal.se.
Savukārt Robežpolicijas vadītājs Pātriks Engstrems teicis, ka nāksies ciešāk sadarboties ar Migrācijas aģentūru, lai cilvēki, kuriem atteikts patvērums, uzreiz neizgaist Zviedrijas teritorijā.