Kāpēc šis darbs ir valodai nozīmīgs?
Pirmām kārtām es sagaidu izklaidi gan sev pašam, gan citiem. Tas, ka šis pasākums vienlaicīgi ir arī izklaidējošs, ir liels pluss, jo cilvēki parasti valodas jautājumiem nepiešķir īpašu nozīmi un tos, kuri par valodu runā pārāk nopietni, dažkārt diezgan pamatoti sauc par grammar nazi. Valodu nedrīkst padarīt garlaicīgu.
Akcijas mērķis ir veicināt sabiedrības interesi par valodu un uzlabot valodas kvalitāti. Kā jums liekas, vai labo un slikto pērļu ikgadēja apkopošana veicina un ietekmē valodas kvalitāti?
Cilvēks kā suga ir apveltīts ar brīnišķīgu īpašību – sekot tam, ko dara citi, atdarināt un nodot tālāk. Tā izplatās informācija par lietām, kas šķiet interesantas vai noderīgas, tā attīstās zināšanas, mainās valoda. Šie vārdi un nevārdi lielākoties ir smieklīgi, tāpēc valodas kopēji var piekabināt šai humoristiskajai lokomotīvei arī nopietnākus vēstījumus. Pat ja tikai viens cilvēks šī darba rezultātā aizdomāsies par savu valodu, mērķis būs sasniegts.
Ikdienā regulāri gan lasām, gan dzirdam valodas kropļojumus ("ka" vietā lietots "kad", "citādi" vietā "savādāk", nevis "nākamais", bet "nākošais" utt., u.t.jp.). Kas, jūsuprāt, veicina šo problēmu, un vai tā vēršas plašumā?
Uzdosim sev jautājumu – kas ir latviešu valoda? Latviešu valodu ir ļoti daudz. Tādi atzari ir latviešu valoda interneta komentāros, sarunvaloda, dzejas valoda un citas. Katram no šiem atzariem ir savas likumsakarības, un visus vienādot ir neiespējami. Svarīgākais ir zināt un kopt valodas stumbru – literāro valodu. Es pats kaut ko jaunu par latviešu valodas tradīcijām un pareizrakstību uzzinu katru nedēļu. Pazaudējot stumbru, ļaujot valodai pilnībā pāriet atzaros, kādā brīdī cilvēkiem radīsies grūtības sazināties.
Vai šajā kontekstā ir būtiska tādu vārdu kā "mafins", "kompaktdisks", "selfijs" latviskošana?
No funkcionalitātes viedokļa visi cilvēki varbūt pat iegūtu, ja pārietu, piemēram, uz angļu valodu. Taču, skatoties no kultūras aspekta, iespēja sarunāties pašiem savā valodā mūs vieno un motivē. Tā ļauj radīt unikālus radošus produktus, kam ir nozīme arī globālās daudzveidības uzturēšanā. Vārdu latviskošana ir svarīga un interesanta ne tik daudz ar tūlītējiem kā ilgtermiņa ieguvumiem. Jo plašāka būs bāze, jo lielāka būs iespēja, ka, turpinoties valodas evolūcijai, izdzīvos vairāk jaunvārdu, kas atvieglos un bagātinās saziņu.
Jaunvārdu izgudrošana, šķiet, ir nebeidzams process. Rakstnieka darbā noteikti ne vienreiz vien pašam ir radušies kādi skanīgi un jēgpilni eksemplāri. Varat minēt kādus piemērus?
Viens tāds piemērs būtu vārds "drūmaka", ko izmantoju arī kā stāsta nosaukumu. Mans mērķis bija radīt vārdu, kas izklausītos sens, pazīstams, radītu asociācijas, bet tajā pašā laikā būtu pilnīgi jauns. Drūmaka šajā stāstā ir ģeoloģiski hronoloģiska anomālija, seno kuršu svētvieta. Rakstot man patīk pētīt latviešu valodas šņāceņu un mīkstinājumu sniegtās iespējas radīt eksotiskas skaņu kombinācijas un pasmaidīt. Piemēram, romānā Kōknesis minēta Šžbžģa – planēta, kas riņķo ap Aldebaranu, rģšķis – ārkārtīgi pinkains un aprobežots Šžbžģas mājdzīvnieks, Zemes aitas analogs, savukārt phehs ir vissīkākā šžbžģiešu valūtas vienība, tik maziņa, ka ar neapbruņotu aci nav saskatāma.
Latviešu valodas attīstības kopa, kas organizē gada vārda un nevārda apzināšanu, paziņojumos presei uzsver, ka lieto klasisko latviešu pareizrakstību, līdz ar to parādās arī tādi vārdi kā "irōniski" un "janvāŗa". Varbūt vērts šo pieeju popularizēt plašāk?
Man šķiet, ka jāsāk nevis ar tām lietām, kas ir nepareizas no kādas teorijas viedokļa, bet ar to, kas šobrīd traucē cilvēkiem saprasties. Problēma ir nevis garais ō vai ŗ, bet juceklis, piemēram, ar tādiem vārdiem kā "pūšana" un "graušana", kam katram ir divas dažādas nozīmes. Manuprāt, būtu noderīgi, ja šādu vārdu rakstību pamainītu, lai nejauktu cilvēkiem galvu un uzlabotu valodu lietojumam ikdienā.