Itālijas bīstamie lāpītāji

Šomēnes darbu sāka Ziemeļu līgas un pret eliti noskaņotās Piecu zvaigžņu kustības (M5S) kopīgā valdība, kas jau ir izpelnījusies kritiku par varasiestāžu lēmumu nepieņemt kuģi ar vairāk nekā 600 Vidusjūrā izglābtiem migrantiem. Eiroskeptiķu koalīcija neslēpj nicinājumu pret Briseli, plāno ievērojami palielināt budžeta tēriņus, masveidā deportēt migrantus un pārskatīt ES sankcijas pret Krieviju. Rietumeiropā pirmā populistu valdība var ievilkt jaunā eksistenciālā krīzē ES, kas vēl pa īstam nav attapusies no Grieķijas finanšu drāmas, pirms dažiem gadiem piedzīvotās migrācijas krīzes un šokējošā britu vairākuma atbalsta Brexit.

Lepni būt populisti

Itālijas parlamenta vēlēšanās 4. martā neviena partija vai koalīcija neieguva vairākumu likumdevējā, lai varētu izveidot valdību. Sevi par uzvarētājiem pasludināja gan M5S, gan Ziemeļu līga, kas startēja kopā ar ekspremjera Silvio Berluskoni vadīto konservatīvo partiju Forza Italia un vēl divām mazākām partijām. Fiasko piedzīvoja cita ekspremjera – Mateo Renci – pārstāvētā centriski kreisā Demokrātiskā partija.

M5S un Ziemeļu līgas panākumi apliecināja vēlētāju milzīgo neapmierinātību ar tradicionāli valdošajām partijām un vēlmi pēc pārmaiņām. M5S jājamzirdziņš priekšvēlēšanu kampaņā bija Itālijas ekonomiskā stagnācija, bet Ziemeļu līgas prioritāte bija nelegālā imigrācija.

Sākotnēji M5S un Ziemeļu līga kategoriski noraidīja iespēju strādāt kopā. Taču abi politiskie spēki drīz vien saprata, ka tiem nav alternatīvas, lai izveidotu valdību, kam būtu stabils atbalsts parlamentā. Partiju sarunas par valdības veidošanu sākās tikai mēnesi pēc vēlēšanām, un tās nevedās viegli. Maija sākumā Itālijas prezidents Serdžo Matarella brīdināja, ka viņam var nākties lūgt kādam pie politiskajām partijām nepiederošam tehnokrātam izveidot pagaidu valdību, kas vadītu valsti līdz jaunām vēlēšanām.

Ultimāta mudinātas, partijas drīz vien nāca klajā ar "pārmaiņu valdības" programmu, bet premjerministra amatam izvirzīja līdz tam maz zināmo juristu Džuzepi Konti, kuram nav iepriekšējas politiskās pieredzes. Viņš tiek uzskatīts par kompromisa figūru, lai ambiciozais Salvīni un M5S jauneklīgais līderis Luidži di Maio nesaplēstos par to, kurš no abiem ieņems valdības vadītāja amatu. Konte jau ir iesaukts par divu kungu kalpu, tādējādi apšaubot, vai viņš būs īstenais valdības vadītājs.

Prezidents Matarella sākotnēji noraidīja M5S un Ziemeļu līgas piedāvāto valdības sastāvu, jo ietekmīgajam finanšu ministra amatam bija izvirzīts eiroskeptiķis Paolo Savona, kurš atbalstīja Brexit un ir mudinājis Itāliju domāt par izstāšanos no eirozonas. Salvīni un di Maio prezidenta lēmumu nodēvēja par nedemokrātisku un piedraudēja ierosināt viņa atstādināšanas procedūru parlamentā un jaunu vēlēšanu rīkošanu. Konte atsauca savu kandidatūru, bet prezidents uzaicināja veidot valdību taupību atbalstošajam ekonomistam Karlo Kotarelli. M5S un Ziemeļu līga paziņoja, ka neatbalstīs Kotarelli kandidatūru, liekot vēlreiz uzvirmot runām par jaunām vēlēšanām.

Tomēr viss strauji mainījās maija pēdējā dienā, kad partijas piedāvāja citu kandidatūru finanšu ministra amatam – ekonomistu Džuzepi Triu, kurš iestājas par Itālijas palikšanu eirozonā. Prezidents vēlreiz uzaicināja Konti veidot valdību un apstiprināja viņa valdības ministrus, dodot zaļo gaismu uzticības balsojumiem abās parlamenta palātās.