Jāsasmeļ Trampa izlietais

Pirms trim gadiem pasaule varēja aplaudēt vienam no pēdējā laika ievērojamākajiem diplomātijas panākumiem. Klerikāļu vadītā Irāna ar globālajām lielvarām vienojās par savas kodolprogrammas sašaurināšanu apmaiņā pret valsts ekonomiku kropļojošo sankciju mīkstināšanu. Tika cerēts, ka kodolvienošanās ļaus mazināt spriedzi Tuvo Austrumu reģionā.

No sākta gala netrūka kritiķu, kas kodolvienošanos dēvēja par nepilnīgu un uzskatīja to par starptautisko sabiedrību apkaunojošu piekāpšanos Irānas nedemokrātiskajam režīmam, ko apsūdz reģionā notiekošo konfliktu uzkurināšanā un terorisma atbalstīšanā. Viņu vidū ir arī ASV prezidents Donalds Tramps, kurš vēl pirms kļūšanas par superlielvaras vadītāju pēla sava priekšteča Baraka Obamas laikā noslēgto vienošanos.

Pagājušajā nedēļā Tramps paziņoja par Vašingtonas izstāšanos no līguma un iepriekš pret Irānu īstenoto sankciju atjaunošanu. Šis lēmums nopietni apdraud vienošanās turpmāku pastāvēšanu, vēl vairāk mazināja uzticamību pašreizējai Baltā nama administrācijai, palielināja plaisu starp ASV un to sabiedrotajiem Eiropā, kā arī ir vairojis jauna militāra konflikta iespējamību reģionā. Atlikušās vienošanās parakstītājpuses gan nav zaudējušas cerību glābt līgumu.  

Irāna pilda saistības

Kopīgo visaptverošo rīcības plānu, kā oficiāli dēvē kodolvienošanos, 2015. gadā parakstīja Irāna, ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles – ASV, Lielbritānija, Francija, Ķīna, Krievija –, Vācija un Eiropas Savienība. Dokumenta virsuzdevums ir nodrošināt, ka Irānas kodolprogrammai ir vienīgi miermīlīgi mērķi. Starptautiskā sabiedrība ilgus gadus bija turējusi aizdomās Irānu par mēģinājumiem iegūt atomieročus. Teherāna to vienmēr ir noliegusi un apgalvojusi, ka kodolprogrammu īsteno tikai civiliem nolūkiem.

Vienošanās strikti ierobežo irāņu kodolaktivitātes. Līgums paredz, ka Teherāna pilnībā atbrīvojas no vidēji bagātināta urāna, bet par 98% samazina zemu bagātināta urāna krājumus. Irānai ir uzdots 13 gadu laikā demontēt aptuveni divas trešdaļas centrifūgu, ko izmanto urāna bagātināšanai. Tāpat irāņi apņēmās turpmākos 15 gadus nebagātināt urānu līdz līmenim, kas ir piemērots kodolieročiem. Pirms 2015. gada jūlija, kad tika panākta galīgā vienošanās par līguma saturu, Irānas rīcībā bija lielas bagātinātā urāna rezerves un gandrīz 20 tūkstoši centrifūgu. Toreizējā ASV prezidenta Obamas administrācija lēsa, ka ar to pietiek, lai saražotu aptuveni desmit atombumbu. 

Vienošanās nosacījumu izpildi ļoti rūpīgi uzrauga Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, kas līdz šim nav konstatējusi nopietnus Irānas pārkāpumus. Vēl martā organizācija ziņoja, ka Teherāna pilda visas savas saistības attiecībā uz kodolaktivitātēm. Arī ASV izlūkdienesti nav vēstījuši par kādām slēptām irāņu aktivitātēm, kas varētu liecināt par mēģinājumiem iegūt atomieročus.