Līgavas vientuļiem ķīniešiem

Situācija sāka mainīties tikai pēc 1979. gada līdz ar mērķtiecīgu politikas Viena ģimene – viens bērns īstenošanu. Šī politika gan netika attiecināta uz virkni Ķīnas mazakumtautību, kā arī tika pieļauti izņēmumi atsevišķos valsts reģionos un bija iespējama turpmāko pēcnācēju "legalizēšana", samaksājot Ķīnas ekonomiskajai situācijai iespaidīgas soda naudas. Taču kopējais mērķis bija panākt, lai 2000. gadā valsts iedzīvotāju skaits būtu "tikai" ap 1,2 miljardiem cilvēku, un pamatā tas tika arī sasniegts – 2000. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits oficiāli bija 1,24 miljardi cilvēku (nevis vismaz 1,5–1,6 miljardi, kā tika lēsts gadījumā, ja demogrāfijas jautājums būtu atstāts ķīniešu pašu ziņā).

Tiek uzskatīts, ka dzimstības ierobežošana arī palīdzēja valsts ekonomikai, kļūstot par lai arī ne galveno, taču vienu no iemesliem, kas nodrošināja Ķīnas ekonomisko izrāvienu. Tajā pašā laikā šāda politika noveda arī pie iedzīvotāju novecošanas un tā, ka sāka samazināties cilvēku skaits darba spējīgajā vecumā – ar 2013. gadu par gandrīz diviem miljoniem cilvēku gadā. Rezultātā tika pieņemts lēmums par daļēju politikas Viena ģimene – viens bērns atcelšanu, un, sākot ar 2016. gadu, tajās ģimenēs, kur viens no laulātajiem ir vienīgais bērns ģimenē, tagad ir atļauti divi pēcnācēji. Tāpat ir solīts, ka jau pārskatāmā nākotnē divas atvases tiks atļautas ikvienā ģimenē. Aplēses liecina, ka šie lēmumi novedīs pie dzimstības pieauguma par trim miljoniem un dzimstība Ķīnā sasniegs ap 20 miljoniem bērnu gadā.

Taču politikai Viena ģimene – viens bērns izrādījās vēl vairāki negatīvi blakus efekti. Būtiskākais no tiem – ķīniešu ģimenēs, it īpaši lauku rajonos, priekšroka tradicionāli tiek atdota dēliem. Te pieņemts uzskatīt, ka meita atšķirībā no dēla nespēs sniegt palīdzību vecākiem vecumdienās. Šo iemeslu dēļ ar visām iespējamām likumīgām un bieži vien arī nelikumīgām metodēm, ieskaitot pat jaundzimušo meitenīšu slepkavības, tiek mēģināts nodrošināt tieši dēla nākšanu pasaulē.