Maita vientulība

Lielu devu ironijas medijos un sociālajos tīklos izpelnījies Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas lēmums izveidot īpašu ministra posteni, lai glābtu no sociālās izolācijas un vientulības daudzus – pārsvarā gados vecus – britus. Kāds asprātis tviterī pat zobojās, ka loģiskāk būtu, ja vientulības problēmas risināšanai ieceltu vismaz divus ministrus. Taču Mejai prāts uz jokiem nenesas. Premjere apgalvo, ka par "vientulības ministra" amata radīšanu izšķīrusies tāpēc, ka miljoniem britu jūtas vientuļi, bet virkne pētījumu uzrādījuši spēcīgu likumsakarību starp vientulību un nopietnām fiziskās un garīgās veselības problēmām. Turklāt vientulība mūsdienās ir globāla problēma un nenomoka tikai sirmgalvjus, bet arī daudzus gados jaunus cilvēkus, par spīti tam, ka viņi ļoti regulāri sociālajos tīklos komunicē ar saviem vienaudžiem. 

Sociāla epidēmija

Apvienotajā Karalistē politiskā līmenī vientulības problēmu pirms dažiem gadiem aktualizēja parlamenta locekle no Leiboristu partijas Džo Koksa. Viņa mudināja savus kolēģus nopietni pievērsties tās risināšanai un 2016. gadā izveidoja parlamenta komisiju, lai izstrādātu ierosinājumus cīņai pret vientulību. 

Britu Sarkanā Krusta pirms diviem gadiem publicētā pētījumā bija teikts, ka vairāk nekā deviņi miljoni Lielbritānijas iedzīvotāju vienmēr vai bieži jūtas vientuļi. Labdarības organizācija Age UK apgalvo, ka vismaz puse britu vecumā pēc 75 gadiem dzīvo vieni, bet aptuveni 200 tūkstošiem veco ļaužu regulāri dienām un pat nedēļām nav nekādu kontaktu ar draugiem vai piederīgajiem. Savukārt labdarības organizācija Scope noskaidrojusi, ka 85% no gados jauniem cilvēkiem ar invaliditāti jūtas vientuļi. Daudzi britu ārsti arī piefiksējuši, ka pie viņiem ik dienu vēršas divi līdz pieci pacienti, kuru galvenais sūdzību iemesls ir vientulība. "Vientulība vairs nav tikai privāta liksta, bet ir izaugusi par sociālu epidēmiju," uzskata Koksas izveidotās komisijas līdzpriekšsēdētāja Reičela Rīvza. Londonas Ekonomikas augstskolas pētnieki aprēķinājuši, ka vientulības epidēmija desmit gados veselības aprūpes sistēmai rada 6000 mārciņu (6800 eiro) lielas papildu izmaksas uz vienu personu. Toties katra vientulības novēršanai iztērētā mārciņa (1,1 eiro) ļautu ietaupīt trīs mārciņas (3,4 eiro).

Decembrī Koksas komisija nāca klajā ar ziņojumu, kurā norādīja, ka vientulība ir tikpat kaitīga vai pat kaitīgāka veselībai nekā 15 cigarešu izsmēķēšana dienā. Komisija mudināja valdību izstrādāt nacionālo stratēģiju vientulības apkarošanai, bet atzina, ka ar to vien būs par maz. "Cīņa ar vientulību ir šīs paaudzes izaicinājums, kuram var stāties pretī, tikai saskaņoti rīkojoties mums visiem – valdībai, uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām, ģimenēm, kopienām un katram sabiedrības loceklim. Strādājot kopā, mēs varam panākt izmaiņas," paziņoja komisija. Diemžēl komisijas darbs un ziņojuma izstrāde noritēja bez Koksas līdzdalības, jo viņu neilgi pēc komisijas izveidošanas noslepkavoja kāds labējais ekstrēmists.

Taču politiķes centienus ir novērtējusi pašreizējā valdības vadītāja Meja. "Džo Koksa apzinājās vientulības apmērus valstī un veltīja sevi, darot visu iespējamo, lai palīdzētu šīs problēmas skartajiem." Paziņojot par "vientulības ministra" amata izveidi, viņa uzsvēra problēmas aktualitāti un nopietnību. "Valstī ar vairāk nekā 60 miljoniem iedzīvotāju un laikmetā, kurā varam jebkurā brīdī sazināties ar draugiem un pat svešiniekiem visā pasaulē, šķiet, tas ir pretēji veselajam saprātam, ka kāds no mums var justies vientuļš. Taču vairāk nekā deviņi miljoni no mums apgalvo, ka bieži tā arī jūtas," norādīja Meja. "Es vēlos stāties pretī šim mūsu sabiedrības izaicinājumam un mudinu mūs visus rīkoties, lai palīdzētu vientulības nomāktajiem – veciem cilvēkiem, tiem, kuri ir zaudējuši mīļotos, cilvēkiem, kuriem nav neviena, ar ko parunāties vai dalīties domās un pieredzē."

Visu rakstu par samilzušo vientulības problēmu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!