Vācijas kanclere Angela Merkele jau ceturto reizi gatavojas vadīt Eiropas ietekmīgāko valsti, kas pēc septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām četrarpus mēnešu bija bez valdības. Iemesls tam bija viņas vadītās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) un tās Bavārijas māsaspartijas – Kristīgi sociālās savienības (CSU) – alianses sliktākais rezultāts vēlēšanās kopš 1949. gada. Arī otra lielākā centriskā partija – sociāldemokrāti (SPD) – vēlēšanās ieguva mazāk balsu nekā jebkad pēckara periodā.
Tas lielā mērā notika tāpēc, ka ievērojama daļa kādreizējo CDU/ CSU un SPD atbalstītāju nobalsoja par galēji labējo partiju Alternatīva Vācijai (AfD). Pret imigrantiem noskaņotās AfD panākumi un SPD sākotnējais paziņojums, ka tā vairs neturpinās darbu tā dēvētajā lielajā koalīcijā kopā ar konservatīvajiem, krietni sašaurināja Merkeles iespējas izveidot stabilu valdību. Novembrī izgāzās konservatīvo sarunas ar liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un zaļajiem, pēc kurām parādījās spekulācijas par atkārtotām vēlēšanām un Merkeles valdīšanas beigām. Tikai pēc ilgākām pārdomām SPD atsaucās CDU/ CSU aicinājumam runāt par jaunas valdības veidošanu. Pagājušajā nedēļā partijas beidzot parakstīja koalīcijas līgumu, par kuru vēl jānobalso SPD ierindas biedriem.
Tomēr sociāldemokrātu piekrišanai arī nākamos četrus gadus strādāt valdībā ar CDU/CSU un Merkeles palikšanai pie varas bija augsta cena. Merkele sociāldemokrātiem piešķīra ietekmīgākos ministru portfeļus, par ko burkšķ daudzi kancleres partijas biedri.
CDU spices vidū neapmierinātība ir tik liela, ka pavisam reāla esot Merkeles noiešana no politiskās skatuves vēl pirms 2021. gadā gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām.
CDU/CSU koalīcijas vienošanos ar SPD parakstīja 136 dienas pēc vēlēšanām. Tik ilgi bez valdības Vācija bija pirmo reizi Merkeles vairāk nekā 12 valdīšanas gados. Piemēram, 2009. gadā Merkeles otro valdību, kurā strādāja arī FDP, izdevās izveidot 31 dienā. Turklāt jaunizveidotā valdība patiesībā vēl nemaz nevar sākt darbu. Tas teorētiski varētu notikt tikai marta sākumā, kad sociāldemokrāti izziņos rezultātus 464 tūkstošu partijas biedru pasta balsojumam, kurā viņiem jāatbalsta vai jānoraida 7. februārī noslēgtā vienošanās ar konservatīvajiem.
Centriski kreisās partijas iekšienē valda nevienprātība. SPD līdzšinējais vadītājs Martins Šulcs, kurš šonedēļ atkāpās no amata, pēc vēlēšanām septembrī paziņoja, ka partija nākamos četrus gadus strādās opozīcijā. Daudzus SPD biedrus, jo īpaši jauniešu organizācijā, saniknoja Šulca nostājas maiņa un piekrišana runāt ar CDU/CSU par jaunas valdības veidošanu. Tāpēc ir pilnībā iespējams, ka vairākums ierindas sociāldemokrātu noraida turpmāku partijas darbu lielajā koalīcijā.
Merkeles apņēmībai šķēršļus var likt ne tikai SPD biedri, nobalsojot pret vēl četriem gadiem valdībā ar konservatīvajiem, bet arī pašas vadītās partijas pārstāvji. Neapmierinātība ar kancleri partijas iekšienē parādījās jau pēc viņas 2015. gada lēmuma atvērt robežas vairāk nekā miljonam migrantu un patvēruma meklētāju, bet CDU vājie rezultāti vēlēšanās pastiprinājuši gaidas pēc pārmaiņām.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 16.-22. februāra numurā!
hmmm
Šī "autora"
ms