Tikai četras uz palodzes it kā aizmirstas pandu maskas grupas Instrumenti studijas mājvietā atgādina par laiku, kad viņi tajās slēpa savu identitāti un mēģināja iekarot pasaules slavu. Nu jau kādu laiku Reiņa Sējāna, Jāņa Šipkēvica un Gata Zaķa mūzika mūs uzrunā latviešu valodā, un pat uzraksti uz Tru studijā sastopamajiem pagājušā gadsimta sākuma taustiņinstrumentiem liecina, ka visi trīs būvēti Rīgā. Savukārt jaunā Instrumentu albuma nosaukums Runā Rīga atgādina par kādu agrāk radio bieži dzirdētu frāzi. Jaunā albuma svinībās Rīgas cirkā būšot ne tikai neliels koncerts, bet arī tikšanās ar klausītājiem, lai dalītos ar stāstiem par jaunajām dziesmām.
Sarunu Reinis Sējāns vispirms sāk ar stāstu par šeit glabāto seno klavieru vēsturi un Kļaviņu instrumentu būves pēctecību, lai pēc tam mēs varētu pieķerties mūziķim šogad aktuālajām tēmām. Bez Instrumentiem vēl viens iedvesmas avots viņam ir kopš bērnības, pateicoties tēvam, Pērkona ģitāristam Leonam Sējānam, muzikāli iepazītās rokgrupas vadītājs Juris Kulakovs, kura mantojuma dziļākai izpētei Reinis tagad pieķēries.
Juris Kulakovs reiz teica, ka tu esot aizvietojis visus Pērkona dalībniekus, izņemot Ievu Akurateri, kuras aizstāšanai būtu jāsauc talkā tavs Instrumentu kolēģis Šipsi. Tāpēc laikam likumsakarīgi, ka uzņēmies Jura Kulakova piemiņas koncerta virsvadību 14. maijā Arēnā Rīga…
…un tagad sanāca aizvietot arī pašu meistaru. Daudzu dziesmu pieteikumiem mēs koncertā ļāvām skanēt viņa paša balsī. Ieraksti paņemti no koncertiem, kādi tie ir – nenopucējot un neizkruzuļojot, tas bija tīrs Kulakovs visīstākajā formā un piešāva dzīvīgumu koncertam. Jo neviens nevar tik garšīgi kā Kulakovs noskaitīt "trīs, četri!" pirms Labu vakar! vai "galvenais, lai tevī pašā uzplaukst sapumpurots zars" – to nedrīkst teikt neviens cits.
Arī viens no Instrumentu pirmo gadu hitiem Peace bija uz Pērkona dziesmas bāzes.
Zini, to Pērkona ietekmi, ja tā rūpīgi paklausies, tu droši vien vari saklausīt jebkurā mūsu dziesmā. Tas ir neizbēgami, jo visa tā mana iepazīšanās ar skaļu popu un roku ir tieši caur Jura Kulakova mūziku – mana bāze ir meklējama tieši tur. Dziesma Pērkons dārd ir rāvusi man nost jumtu kopš agras bērnības, tāpēc likās interesanti uztaisīt no tās kaut ko elektroniskāku, neparastāku, agresīvāku.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 9. - 15. augusta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!