“Krievijā de facto neeksistē neatkarīgi socioloģiskie dienesti. Tie tika iznīcināti, un publicētās aptaujas ir tikpat melīgas kā Vladimira Putina runas. (..) Mums nav datu, līdz ar to nav tiesību teikt, ko Krievijas iedzīvotāji atbalsta, ko ne. Mēs to vienkārši nezinām. Mēs zinām, ka pēdējos gados represīvais aparāts ir palielinājies vairākas reizes, ka cilvēkus sit, soda, liek cietumā un spīdzina un ka sabiedrību ir paralizējušas bailes. To mēs zinām no savas pieredzes. Bet to, ko cilvēki šajā sakarā
domā, mēs nevaram zināt, jo nav neatkarīgu socioloģisko dienestu,” viņa uzsver sarunā ar SestDienu.
Un ne jau tikai šis jautājums Krievijas agresijas sakarā ir būtisks. Cik lielu ietekmi gan uz Krievijas ekonomiku, gan tās vadītāja un iedzīvotāju attieksmi un prātu rada rietumvalstu piemērotās sankcijas? Cik tās ir efektīvas? Un vai spēs ne tikai paglābt rietumvalstis no atklātas iesaistīšanās karā, bet arī palīdzēt patlaban vārda tiešā nozīmē lēni asiņojošajai Ukrainas valstij un tās aizstāvjiem? Ko tad, ja attapšanās, ka bez tiešas iesaistes tomēr neiztikt, nāks par vēlu un neko vairs nespēs glābt? Šie un vēl daudzi citi jautājumi, kurus šajā brīdī pat bail izrunāt skaļi, gaida savu atbildi. Trakums tāds, ka šoreiz atbildes mēs noteikti saņemsim – jāprasa tikai, tieši kad, kādas tās būs un cik ļoti (nevis vai vispār) tās ietekmēs katru no mums, Eiropā dzīvojošo.
Savā ziņā – gribot vai negribot – mēs visi esam politikā, SestDienai uzsver dziedātājs Ralfs Eilands. “Arī čalis, kurš saka, ka viņš politikā neiesaistās, tāpēc sēž kaut kur Taizemes salā bez konta numura un taisa jogu. Arī tā ir sava veida politiskā nostāja.” Viņš pats gan izvēlējies iesaistīties tiešāk, kara otrās dienas vakarā organizējot koncertu iepretim Krievijas vēstniecībai, un uzsver: pat vismazākā lieta šajā cīņā ir nozīmīga, jo nekad nevar zināt, kas tieši sakustinās kādu lielāku procesu vai nozīmīgāku lēmumu.
“Es domāju, ka mēs katrs varam darīt to, kas mums vislabāk sanāk, tādējādi paužot savu nostāju un reāli iekustinot vismaz kaut kādas pārmaiņas. Nešaubos, ja nebūtu šādu piketu un koncertu, kādu uzorganizēju Rīgā un kādi notika vēl Berlīnē, Tbilisi, Tallinā, Ņujorkā un citur, tad, iespējams, dažādu valstu politiķi nebūtu izjutuši sabiedrības spiedienu un vēl joprojām Krievijai nebūtu izvirzītas tik stingras sankcijas. (..) Tas sniega bumbas efekta notikumu saraksts vēl ir garš, tādēļ ir svarīgi katram pielikt savu roku atbalstam, pat ja tā ir vienkārša izvēle pārtikas veikalā nepirkt Krievijas produktus,” norāda dziedātājs. Vai ar to pietiks, lai šoreiz uzvarētu to iedomu un izdomāto faktu pasauli, kas patlaban valda arī mums kaimiņos esošajā
Krievijā? Jācer. Un arī jārīkojas. Cik nu katram un kādos virzienos tas iespējams.
Šīs SestDienas, 11. marta – 17. marta numurā lasiet:
FOKUSĀ. Izdomāto faktu pasaulē. Krievija likvidējusi neatkarīgos medijus. Portāla Meduza vadītāja Gaļina Timčenko saka: atbildi uz to, kāds procents Krievijas iedzīvotāju atbalsta Putinu, mēs nezinām.
PASAULĒ. Neitralitāte, kas nāk par labu Krievijai. Neraugoties uz iebrukumu Ukrainā, gandrīz trīs ceturtdaļas pasaules valstu tā arī nav atbalstījušas pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas, paziņojot par savu neitralitāti. Savukārt iepriekš par mūžīgi neitrālām” uzskatītas valstis savu nostāju mainījušas. Kas ir šie jaunie “neitrāļi”, un kādi apsvērumi liek tiem izvairīties no Ukrainas atbalstīšanas ar reāliem darbiem?
SestDienas SALONS. Liku bēdu zem akmeņa. Ukrainas atbalsta koncerta organizētājs dziedātājs Ralfs Eilands (28) par mums visiem politikā, spēju vienoties idejas vārdā un jokiem, kas palīdz pret bezizeju.
JAUNAIS BAUHAUS. ATJAUNOT nedrīkst NOJAUKT. Kā būsit pārliecinājušies jau citos šīs sērijas rakstos, arī Jaunā Eiropas Bauhaus sakarā daudz minētais vārds “ilgtspēja” ne vienmēr nozīmē tikai jaunus un par vecajiem labākus materiālus. Tieši otrādi – vispirms tas nozīmē cieņu pret šo "veco" un tā integrēšanu mūsdienīgā vidē, padarot par modernu un iepūšot jaunu dzīvi arī tajā, ko kāds varbūt jau norakstījis kā degradētu un neatjaunojamu. Un, kā rāda Lodzas piemērs, vesela pilsēta tā var iegūt ne tikai sakārtotus kvartālus un drošu vidi iedzīvotājiem, bet pat savu vizītkarti un to īpašo rozīnīti, ar ko izcelties citu pilsētu vidū.
LAIKA MAŠĪNA. Ukrainas simbolu senās saknes. Karogs, ģerbonis, himna – tie ir jebkuras valsts galvenie simboli. SestDiena ieskatās to rašanās vēsturē Ukrainā, kas joprojām atrodas visas pasaules uzmanības centrā.
SPORTS. Agresoriem sarkanā kartīte. Par bargām sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas sportistiem vienojusies sporta saime. Vēl olimpiskajā Pekinā bija iespēja startēt kā olimpiskajiem atlētiem no Krievijas, toties turpmāk ar dažiem izņēmumiem starptautiskās sacensības risināsies bez Krievijas un Baltkrievijas atlētiem.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.