Ukraiņu skeletonists, 23 gadus vecais Vladislavs Heraskevičs, atzīst: neitrāla pozīcija šajā gadījumā nav un nevar būt, bet no Krievijā dzīvojošo puses arī klusēšana ir nosodāma, un naids pret krieviem viņa zemē ir iesēts uz ilgu laiku. “Pastrādātos noziegumus nezin vai būs iespējams piedot. Kad krievi saka, ka viņi jau neko nevar padarīt – tas viss ir Putina roku darbs –, tad atvainojiet, bet artilērijas lādiņus izšauj un mūsu zemē ir iebrukuši aptuveni 200 tūkstoši krievu, kuri ir iesaistīti karadarbībā! (..) Pēc tā visa dzirdēt, ka vainīgs ir tikai Putins, maigi izsakoties, izklausās stulbi. Ikviens krievs, kurš ieņem kaut vai klusējošu pozīciju, ir līdzvainīgs šajā karā,” ir pārliecināts sportists.
Tikmēr trīsdesmitgadniece režisore Ksenija Ohapkina no Sanktpēterburgas uzsver: notiekošais tomēr ir ietekmējis daudzu krievu līdzšinējo nostāju, un viņi ir spiesti pārvērtēt savu attieksmi, kas, iespējams, iepriekš tiešām bija pielaidīgāka pret varu un tās propagandu.
“Jo situācija kļūst nežēlīgāka, jo vairāk cilvēku pāriet neapmierināto pusē. Notiekošā cinisms šokē tik dziļi, ka arī tie, kas līdz šim koķetēja ar varu un piespēlēja pozīcijai “PSRS laikā nemaz tik slikti nedzīvojām”, “Staļins nemaz nebija tik slikts vadonis”, arī tie ir spiesti pārvērtēt... (..) Mums ir daudz varoņu, daudz satriecošu cilvēku, kas ar šo soli ir gatavi pazaudēt savas darbavietas, statusu, karjeru. Tas ir process, kas nevis apstājas, bet pieņemas spēkā,” viņa saka.
Pasaules vēsturē un politikā daudz runāts par civilizāciju sadursmēm, neizbēgamiem konfliktiem, kas rodas un nobriest dažādu kultūru saskarsmē. Bet ko tad, kad naids tiek kultivēts un audzināts starp konkrētiem cilvēkiem un blakus esošajiem? Kādi nākotnes scenāriji līdzāspastāvēšanai vispār ir iespējami? Kā par tiem var runāt uz visu notikušo zvērību fona, un vai diplomātijai un kompromisiem gan politikā, gan cilvēku savstarpējās attiecībās vairs vispār ir vieta? Pētnieki un analītiķi cenšas uz to atbildēt, zīmējot stratēģijas un mēģinot uzminēt valstu intereses, spēkus un ģeopolitiskos pagrieziena punktus. Tikmēr Ohapkina vēl sarunā ar SestDienu piebilst: “Kultūras un teritorijas nozīmē esmu palikusi šeit, Krievijā. Vienīgais, ko varu darīt, – palikt Cilvēks! Jo cilvēcisko pašcieņu un manu iekšējo pozīciju neviens nevar atņemt – nekāda politiskā situācija vai sabiedrības spiediens.”
Palikt Cilvēkam – tieši ar lielo burtu. Varbūt tā arī ir vienīgā iespējamā atbilde uz visiem šiem jautājumiem un vienīgais veids, kā ieraudzīt risinājuma iespējas. Taču, vai šāds aicinājums atbilst reālpolitikai un iekļaujas nākotnes pasaules kārtībā, šobrīd bail pat minēt..
Šīs SestDienas, 25. marta – 31. marta numurā lasiet:
TUVPLĀNĀ. Vainīgi ir arī klusētāji. Ukrainas skeletonists Vladislavs Heraskevičs (23) vēl februāra vidū startēja Pekinas olimpiskajās spēlēs, bet nu jau mēnesi kopā ar tēvu Mihailo ar mikroautobusu piegādā preces Krievijas armijas aplenktajai Ukrainas galvaspilsētai Kijivai.
PASAULĒ. Ķīnas un Krievijas ģeopolitiskā draudzība. Kamēr Rietumu politiķu un ekspertu vidū valda bažas par Ķīnas atbalstu Ukrainā iebrukušajai Krievijai, gan Pekina, gan Maskava lolo katra savus pasaules pārkārtošanas plānus.
SestDienas SALONS. Pareģojums bez gandarījuma. Mūsu valstī viss, kas nav propaganda, ir apdraudēts,” saka Sanktpēterburgā dzīvojošā krievu režisore Ksenija Ohapkina (32). Savulaik atsaukusies sarunai ar SestDienu sava tobrīd aktuālā darba par bērniem, kuriem tiek mācīts karot, sakarā, tagad viņa saka: esam šīs filmas iekšpusē!
FOKUSĀ. Putina pašdestrukcijas grūtniecība. Politologs Andris Sprūds par Eiropas 11. septembri, Krievijas Putinu un viņa kara iespējamajiem scenārijiem.
TĒMA. Sadiedza par šauru. Latviešu valodas lomas stiprināšana jo īpaši aktuāla kļuvusi šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Valdības koalīciju partijas vienojušās par sešu gadu pāreju pilnībā uz mācībām latviešu valodā arī mazākumtautību skolās. Tikmēr skolotāji aicina ar likuma spēku noteikt arī to, ka latviešu valodu un literatūru vidusskolā mācās trīs gadus. Patlaban jaunais mācību saturs, kas no 1. septembra ienāks visās klasēs, paredz: latviešu valodu un literatūru 12. klasē apgūst tikai tie, kuri šos priekšmetus izvēlas kā padziļināto kursu.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.