Katram atbildes droši vien būs drusku citas. Iespējams, tās gadu gaitā mainījušās vai pat pavisam otrādi apvērsušās. Sajūta par valsti un piederību tai jau arī aug un veidojas nepārtraukti – no visas tautas vēstures līdz tām it kā sīkajām pieredzītēm, kuras gūstam katru dienu un kuras mūs maina, pat ja paši to neapzināmies. Līdz ierastajos vai, gluži otrādi, līdz šim vēl neietajos ceļos sastaptiem cilvēkiem, viņu balsīm un nospiedumiem, ko šī satikšanās mūsos atstāj.
Valoda ļoti labi atspoguļo to, kādi mēs esam. Tā pēc Latvijas iepazīšanas, krustu šķērsu braukājot arī pa vismazākajiem un brikšņainākajiem ceļiem un neceļiem, sarunā ar SestDienu saka Kārlis Kazāks. "Ir ārkārtīgi interesanti skatīties, kā tas ritenis mūs ir malis un veidojis, bet teikt "žēl, ka tas turpina griezties", manuprāt, ir stulbi. Lai griežas. Lai maina latviešu valodu arī turpmāk," viņš vēl piebilst, daloties arī vērojumos, kurā no Latvijā sastopamajām izloksnēm vislabāk repot, kurā dziedāt, bet kurā ielauzties visgrūtāk.
Varbūt, patiesi, valoda mūs spēj raksturot. Varbūt tieši tā – sadzirdot savu valsti –, mēs varam vislabāk iepazīt to dažādību, kādā dzīvojam un kas nereti rada problēmas un strīdus, bet tikpat bieži padara visu daudz krāsaināku un interesantāku.
Lai mums visiem izdodas savu Latviju ar katru gadu atklāt kaut drusku vairāk! Lai izdodas ieraudzīt, saklausīt un sajust to līdzcilvēku un vietu skaistumu, kas mums katram visapkārt! Lai tas ritenis griežas, lai tas mūs maina un iedvesmo!
Lai skaisti un siltuma pilni svētki!
Šīs SestDienas, 12. novembra – 25. novembra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Kazāka Velomūzika. Mūziķis Kārlis Kazāks par Velomūzikas braucienu kartēm kā notīm, vienīgo dzimti, par sēļu medībām un par sarunu ar Nacionālā teātra skatuvi.
FOKUSĀ. Mūžīgais nacionālais jautājums. Ko patlaban nozīmē daudz piesauktais un visādi locītais nacionālisma jautājums Latvijā? Vai politiķi, lietojot un strīdoties par šo jēdzienu, domā vienu un to pašu? Un galu galā – ko tad īsti saprotam ar nacionālu stāju un nacionālismu ikdienā?
COVID-19. Panākumu pamatā – līdzīgas stratēģijas. Vairākums pasaules valstu uzņem tempus ekonomikas atjaunošanā un lēnām atgriežas pie ierastā dzīves ritma, jo kopējais Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits noslīdējis līdz gada zemākajam līmenim, vēsta aģentūra Bloomberg jaunākajā ikmēneša Covid pretestības reitingā (Covid Resilience Ranking, CRR). Kā tas izdevies? Visas valstis, kas atrodas šī reitinga augšgalā, izrādās, izmanto līdzīgu stratēģiju.
INTERESANTI. Trīs zvaigžņu spēks. Trīs zvaigznes Latvijas ģerbonī simbolizē Vidzemi, Latgali un Kurzemi kopā ar Zemgali. Bet kā ir citās valstīs, kuru simbolos – ģerboņos vai karogos – arī izmantotas trīs zvaigznes?
LAIKA MAŠĪNA.Tas notika 18. novembrī. Latvijas valsts dibināšanas gadadienai tuvojoties, SestDiena papētīja, ar ko 18. novembris iegājis vēsturē citviet pasaulē.
PORTRETS. Neiespējamības estētika. Vairāk nekā pēc pusgadsimta dienasgaismu ierauga akadēmiskās estētikas aizsācējas Latvijā Mildas Palēvičas (1889–1972) galvenais darbs un viņas apjomīgās dienasgrāmatas.
TĒMA. Lauku rapsodija trīs izpildījumos. Vēl virsrakstā šim rakstam varētu likt Regīnas Ezeras grāmatas Pati ar savu vēju nosaukumu, jo savs ceļavējš ir visām trim sievietēm: Laimai Grigonei (31), Andai Svarānei (52) un Laurai Kalnājai (32). Viņu dzīvē ir kas kopīgs – lauku vide. Bet ne tikai tā. Laima un Anda ir keramiķes, Laimas un Lauras ikdiena ir ļoti saistīta ar zirgiem, bet Anda un Laura dzīvo vienā pagastā.
TUVPLĀNĀ. Es labi jūtos vidū. Altiste Linda Skride (43) par 90. gadu skarbo izdzīvošanas pieredzi pasaulē, mīlestību kā faktu un vilkmi atgriezties uz dzīvi Latvijā.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.