Brūk olimpiskie ideāli

Par aizliegtu vielu lietošanas izplatību Krievijā liecina vien tas, ka šīs valsts sportistiem par dopinga pārkāpumiem līdz šim atsavinātas 48 olimpisko spēļu medaļas, kas ir četras reizes vairāk nekā tās tuvākajai sekotājai Baltkrievijai. Tik vērienīga valsts līmenī organizēta krāpniecība šokējusi visu sporta sabiedrību. Plašāka uzmanība tai pirmo reizi tika pievērsta pirms trim gadiem, kad Vācijas televīzijas kanāls ARD ziņoja par valsts atbalstītu dopinga programmu un sistemātisku sportā aizliegtu vielu lietošanu Krievijā, salīdzinot to ar savulaik Austrumvācijā desmitiem gadu garumā piekopto politiku, kur ar aizliegtiem līdzekļiem tika palīdzēts gūt starptautiska līmeņa panākumus vieglatlētikā. Dokumentālā raidījumā tika apgalvots, ka aizliegtas vielas lietojot 99 procenti Krievijas vieglatlētu. Protams, šīs valsts Vieglatlētikas federācijas toreizējais prezidents Valentīns Balahinčevs apgalvojumus nodēvēja par apmelojumiem un pieprasīja tiesvedību.

Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) uz to reaģēja, izveidojot neatkarīgu izmeklēšanas komisiju, un gadu vēlāk, ņemot vērā tās iegūtos pierādījumus un ziņojumus, diskvalificēja Krieviju no vieglatlētikas sacensībām. Aizdomās par korupciju tika apsūdzēts bijušais Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas prezidents Lamīns Diaks, kurš esot pieņēmis vairāk nekā 800 tūkstošus eiro par krievu sportistu pozitīvu dopinga analīžu slēpšanu. Izmeklēšanā iesaistījās arī Interpols jeb Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija. Krievijas Antidopinga aģentūras izpilddirektors Ņikita Kamajevs atklājumus nodēvēja par politizētiem, bet Valsts prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka dopinga lietošana ir problēma Krievijas sportā, tomēr kategoriski noliedza valsts atbalstītas programmas un sistēmas pastāvēšanu. Krievijas Vieglatlētikas federācija pieņēma diskvalifikāciju un solīja aktīvi iesaistīties kārtības atjaunošanā.

Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas vadītāja Maklārena ziņojumā teikts, ka vairāki desmiti Krievijas sportistu Soču olimpisko spēļu laikā un pirms tām tik tiešām lietojuši Rodčenkova izgudrotu aizliegto vielu maisījumu, kas ticis dēvēts par Djušena kokteili, bet viņu nodotās analīzes pēcāk samainītas pret iepriekš nodotiem tīriem paraugiem. Pēc ziņojuma uzklausīšanas WADA apturēja Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) un Maskavas Antidopinga laboratorijas darbību.

Neatveramo var atvērt

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Disciplinārā komiteja WADA komisijas ziņojumus pieņēmusi par ticamiem, turklāt ekspertu pārbaudes apliecinājušas, ka par neatveramām uzskatītās dopinga analīžu paraugu pudelītes tik tiešām esot iespējams atvērt, tās nesabojājot. Lozannas Universitātes kriminoloģijas eksperts Kristofs Šampods apgalvojis, ka viņš ar palīgiem mēnešiem ilgo pārbaužu laikā teicami iemācījies, kā atvērt trauciņus, neatstājot par to liecinošus skrāpējumus. SOK komisija paziņojusi, ka Krievija trauciņu atvēršanu izmēģinājusi jau 2013. gada universiādes laikā Kazaņā, lai pirms gadu vēlāk paredzētajām ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos savu uzdevumu paveiktu nevainojami.

Šie atklājumi vēl vairāk apstiprinājuši aizdomas par krāpšanos pēc tam, kad vairāku Krievijas atlētu analīzēs tika fiksēta aizdomīgi liela sāls koncentrācija, kas norādījusi uz aizliegtu vielu pēdu slēpšanu. SOK disciplinārā komisija Denisa Osvalda vadībā guvusi "vairāk nekā pienācīgu pārliecību", ka Sočos īstenota Maklārena ziņojumā norādītā dopinga analīžu paraugu aizstāšana. "Tas ir viens no vissmagākajiem triecieniem olimpisko spēļu reputācijai un integritātei. Dalība šādā sazvērestībā nepārkāpj tikai SOK antidopinga noteikumus. Tā ir fundamentāli nepareiza rīcība, kas tieši ietekmē olimpisko spēļu pamatvērtības," uzsvēris Osvalds.

Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!