Sociālā fizika
Lai gan dažādos vēsturiskos aprakstos ideja par zinātni vai disciplīnu, kas vērš uzmanību uz sabiedrību, ir minēta jau kopš sengrieķu laikiem, tradicionāli māca, ka mūsdienu socioloģijas pamatus izveidojis franču filozofs Ogists Konts (1798–1857), kurš, būdams pārliecināts pozitīvists, uzskatīja, ka arī sabiedrību kā jebkuru citu vielu vai struktūru var izsmeļoši aprakstīt un izpētīt. Ņemot vērā, ka XIX gs. valdošās bija dabaszinātnes, nav pārsteigums, ka arī socioloģijas pamati tika veidoti uz eksaktajām zinātnēm un pat tika izmantots termins "sociālā fizika". Ar socioloģijas veidošanos saistāms arī Kārlis Markss, Makss Vēbers, Emīls Dirkems un daudzi citi ievērojami XX gadsimta domātāji.
Ja tiek runāts par pirmsvēlēšanu aptaujām un datu iegūšanu, lai prognozētu vēlēšanu iznākumu, uzsvars gandrīz vienmēr tiek likts uz sabiedriskās domas aptaujām, kas, aptaujājot noteiktu sabiedrības daļu, cenšas spriest, kāds varētu būt tās kopējais noskaņojums un kā tas varētu izpausties vēlēšanu dienā. Tomēr, kā SestDienai skaidroja eksperti, tas nebūt nav tik vienkārši, kā varbūt XIX gs. cerēja dabaszinātņu panākumu mudinātie, – sabiedrības atomu un molekulu kustības izpēte un kategorizācija izrādījusies grūtāka par cilvēka nosūtīšana uz Mēnesi.
Šaubīgās vēlēšanas
Rietumu valstīs pēdējos pāris gadus pēc kārtas gadījušies vairāki balsojumi, kuru rezultāts šķietami nesakrita ar aptauju rezultātos minēto. Viens no gadījumiem, kas vēl palicis svaigā atmiņā, ir 2015. gada Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas. Tolaik aptaujas vairāku mēnešu garumā pārliecinoši rādīja, ka Leiboristu partija gūs virsroku, bet konservatīvie ar tā brīža premjeru Deividu Kemeronu paliks otrie, zaudējot vairākumu. Jāatgādina, ka tās bija arī vēlēšanas, pirms kurām premjers Kemerons paziņoja, ka uzvaras gadījumā rīkos referendumu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Šajās vēlēšanās, par spīti aptauju rezultātiem, uzvarēja Kemerona partija, un 2016. gadā briti piedalījās referendumā par ES pamešanu. Un arī šajā balsošanā aptaujas kļūdījās.
Pirms Brexit referenduma, lai gan abas puses bija ļoti tuvu viena otrai, vairākas aptaujas tomēr uzrādīja, ka par "palikšanu Eiropā" tomēr balsos nedaudz vairāk britu. Taču realitātē 2016. gada jūnija referenduma rezultāti nosvērās par labu Brexit ar 51,9%.
Nākamais "pārsteigums" notika 2016. gada rudenī, kad ASV balsstiesīgie iedzīvotāji par savu nākamo prezidentu izvēlējās odiozo miljardieri bez politiskās pieredzes Donaldu Trampu, nevis pieredzējušo demokrātu partijas politiķi Hilariju Klintoni. Arī šajā gadījumā vairākums plaši tiražēto aptauju liecināja, ka ASV par prezidenti pirmo reizi kļūs sieviete.
Aptauju "kļūdīšanās" sarakstu var turpināt ar nule notikušajām pašvaldību vēlēšanām Latvijā, kur gan vairākas aptaujas nedēļās pirms vēlēšanām, gan tā sauktie exit poll (aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem) liecināja – lai gan Saskaņa ar Nilu Ušakovu priekšgalā Rīgā uzvarēs, tomēr iegūs mazāk par 50% balsu, tādējādi teorētiski dodot iespēju galvaspilsētas vadību pārņemt citai politiskajai koalīcijai.
Aplūkojot šos gadījumus, saprotams neviena vien iedzīvotāja jautājums – kāpēc aptaujas kļuvušas tik neprecīzas? Daži pieļauj, ka paviršība, citi – ka angažētība, bet, iespējams, problēma gluži vienkārši rodas no tā, ka gaidas un cerības neatbilst realitātei.
Nesaprot loģiku
"Es neesmu pārliecināts, vai, plašāk skatoties, šīm bažām un šaubām ir reāls pamats," SestDienai sacīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, komentējot dažādās vēlēšanas, kur rezultāti šķietami bijuši pārsteigums. "Jā, tā ir taisnība – ir bijušas atsevišķas vēlēšanas un referendumi, kur aptaujas šķietami nav pilnīgi precīzi kaut ko parādījušas vai prognozējušas," viņš piekrīt, bet norāda, ka tas drīzāk saistāms ar sakritību un ka vēsturiski šādi gadījumi bijuši pat ar krietni lielākām nobīdēm no prognozētā. Līdzīgs viedoklis ir arī Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti vadītājam Aigaram Freimanim, kurš norāda, ka process ir viļņveidīgs.
Arī BBC politiskās pētniecības nodaļas redaktors Deivids Kaulings, analizējot 2015. gada Lielbritānijas parlamenta vēlēšanu rezultātus un aptauju nesakritību, piesauc 1992. gada parlamenta vēlēšanas, kurās arī ļoti līdzīgā situācijā pretēji prognozētajam uzvarēja konservatīvie. BBC žurnālists min, ka tolaik lielu lomu varētu būt spēlējuši tā sauktie "kautrīgie toriji" jeb "skapja konservatīvie", kas, iespējams, kaunējās, ka neatbalsta strādniekus vai citas modernākas partijas. Runājot par ASV prezidenta vēlēšanām, Latvijas faktu vadītājs Freimanis SestDienai norāda – aptaujas, kas liecināja, ka Hilarija Klintone ir populārāka, patiesībā nekļūdījās, jo par viņu arī tika atdots vairāk balsu, bet Tramps uzvarēja ASV vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ. Prestižais amerikāņu Pew Research Center kā vienu no rezultātu neprecizitātes faktoriem vēl min, ka balsotāji par Trampu, kas viņu atbalstīja protesta balsojumā, arī biežāk nevēlējās atbildēt uz intervētāju jautājumiem. Tāpat minēta iespēja, ka vēlētāji vienkārši meloja, negribot atklāt, ka balsos par Trampu. ASV to sauc par Bredlija efektu, jo 1982. gadā pārsteigumu Kalifornijas štata iedzīvotājiem sagādāja fakts, ka toreizējo melnādaino Losandželosas mēru Tomu Bredliju neievēlēja par štata gubernatoru, jo, kā liecināja vēlāki pētījumi, cilvēki nevēlējās atklāt, ka nebalsos par melnādaino kandidātu. Tiesa gan, Pew Reserach Center arī norāda, ka šis faktors 2016. gada prezidenta vēlēšanās tomēr nespēlēja lielu lomu.
Taču daudzie minējumi par to, kas ietekmē aptauju precizitāti, liecina, ka prognozēt sabiedrības noskaņojumu ir ārkārtīgi sarežģīti un pārmetumi aptauju veicējiem ne vienmēr ir vietā. "Bieži šie pārmetumi īsti nav pamatoti, jo nereti publiskajā telpā vairāk valdījušas emocijas un ļoti pavirša analīze nekā izpratne par to, kas vispār ir aptaujas, ko tās spēj un ko nespēj parādīt," uzsver Kaktiņš.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 30. jūnija numurā!
reptilis
atkal un atkal