Ūdens, ko dzeram ik dienu, ir nepieciešams mūsu dzīvībai, tāpat arī pārtika, ko izaudzējam vai nopērkam veikalā un apēdam. Abu sastāvu ietekmē to izcelsmes vieta — augsne un dziļāki zemes slāņi. "Ūdens un attiecīgi arī augu un dzīvnieku valsts ir dabiski bagātināti ar noteiktiem mikroelementiem un makroelementiem vai arī to var pietrūkt," vienkāršo patiesību atgādina ģeologs.
Tādējādi vide ir saistīta ar cilvēka organismu, jo tas darbojas optimāli, uzņemot noteiktas vielas nepieciešamā daudzumā. Ja lietojam, piemēram, par daudz dzelzs vai selēna, šīs vielas var sākt darboties kā inde. Savukārt, ja lietojam par maz, pastāv risks saslimt kādas vielas nepietiekamības dēļ. Tādēļ konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos cilvēki jūtas labāk vai arī tiem var attīstīties kāda slimība. Šo saikni pēta un īstos slimību cēloņus meklē medicīniskā ģeoloģija — nozare, kurā savus spēkus apvieno vairāku jomu pārstāvji: ģeologi, ārsti, biologi un veterinārārsti.
Līdz šim tādā veidā izdevies atklāt vairākus noslēpumainu saslimšanu gadījumus visā pasaulē. Piemēram, Taivānas un Bangladešas iedzīvotājiem kāju pēdas, stilbi un rokas kļuva melnas un audi atmira. Rūpīgi un atkārtoti izanalizējot dzeramo ūdeni, ģeologi un mediķi atklāja, ka pie vainas ir arsēns kombinācijā ar nepilnvērtīgu uzturu. Savukārt Indijā daudziem novēroja fiziskas deformācijas, kuru izraisītājs izrādījās fluors, kas gruntsūdenī izdalījās no zemes dziļākajiem slāņiem.
Vides ietekmi var "piedzīvot" arī tūristi. "Ja aizbraucam uz Andu kalniem vai Himalaju teritorijām, mums dzert vietējo ūdeni ir vienkārši bīstami. Organisms nevar tik ātri adaptēties tai reto ķīmisko elementu koncentrācijai, kas tur novērojama," piemēru min Valdis Segliņš.
Ģeologs stāsta, ka jau senos laikos saikne starp vidi un pašsajūtu bija labi zināma, piemēram, migrāciju laikā cilvēki centās no noteiktām teritorijām izvairīties. "Pastāv dažādas teikas, ka ir noteiktas sliktās vietas, kur it kā viss labi, bet nedrīkst dzīvot vai nevajag no turienes savākto ēst," medicīniskās ģeoloģijas pirmsākumus, ko veidoja vienkārši sadzīviski novērojumi, atklāj profesors. Tāpat arī daudzās pasaules tautās ir svētie avoti ar īpašiem ūdeņiem, piemēram, redzes skaidrībai u.tml. Cilvēki tolaik ņēma vērā dzīvnieku uzvedību, jo tie izvairās no nepiemērotām vietām. Tāpat arī augi noteiktos apgabalos neaug, ja tiem trūkst kādu ķīmisko elementu, gruntsūdens līmenis ir par augstu u.tml.
Monta