airBaltic ienākumi vidēji uz vienu pasažieri gan krītas - aviokompānija pārvadā mazāk biznesa klases pasažieru, kas gatavi maksāt augstu cenu par komfortu un biļetēm. Arī ieņēmumi no tranzīta pasažieru apkalpošanas neesot tik lieli, kā apkalpojot pasažierus, kas brauc tiešajos avioreisos. Taču šo iztrūkumu izdevies kompensēt, pateicoties papildu pakalpojumiem - automašīnu nomai, viesnīcu rezervēšanai, ceļojumu tirdzniecībai utt. -, bet, būtiski samazinot izmaksas, strādāt ar 14 miljonu latu peļņu. Šo papildu pakalpojumu biznesu plānots vēl vairāk izvērst.
Pērn airBaltic pārvadāja 2,76 miljonus pasažieru, un šogad, neskatoties uz aviācijas krīzi, kompānija plāno vēl 30% klāt. airBaltic mērķi ir pārsteidzoši, ņemot vērā situāciju aviācijas nozarē - vairākums aviokompāniju pērn un arī šogad plāno strādāt ar zaudējumiem. Paralēli vairākumam aviokompāniju turpina kristies apkalpoto pasažieru plūsma. Starptautiskā Gaisa transporta asociācija vairākkārt pazeminājusi finanšu prognozes aviācijas nozarei: aktuālākās aplēses liecina, ka 2009.gadā varētu būt USD 11 miljardu neto zaudējumi, 2010.gadā - USD 5,6 miljardi, tādējādi šos divus gadus vērtējot kā vissliktākos aviācijas nozares vēsturē. airBaltic vadītājs Bertolts Fliks cer, ka aviokompānijas izaugsmes pamatā būs jaunu pakalpojumu attīstīšana un augoši apkalpoto tranzītpasažieru apjomi.
Ekonomisti par airBaltic iecerēm turpināt strauju izaugsmi aviokrīzes apstākļos izsakās rezervēti. «Krītoša tirgus apstākļos kaut ko prognozēt ir grūti, tāpēc sākotnēji jāredz airBaltic izvēlētā maršrutu stratēģija,» uzsver ekonomists Tālis Linkaits. Viņš norāda, ka kapacitāte, lai to paveiktu, airBaltic šogad būs pietiekami liela, jo aviokompānijai tiks piegādātas jaunas lidmašīnas. Jautājums - vai izdosies piesaistīt pietiekami lielu pasažieru interesi? «Šobrīd SAS pozīcijas reģionā ir pietiekami vājas un es redzu iespēju airBaltic piesaistīt daļu Somijas un arī Norvēģijas pasažieru. Par NVS tirgu runājot - tur liela loma būs tam, cik liela būs šo valstu uzņēmēju un iedzīvotāju interese doties uz Rietumeiropu un Ziemeļeiropu, to patlaban prognozēt ir grūti,» piebilst T.Linkaits.