Aitas ganīsies visu vasaru, pēc tam gan tiks nokautas, bet nākamgad tiks iepirktas jaunas. Gaļa pārtikā nonāks tikai tad, ja Pārtikas un veterinārais dienests pēc analīžu veikšanas to atļaus. Ja ne, iespējams, to izbaros zoodārza zvēriem.
«Ja zāli nepļauj, izveidojas kūla, bet tas ir liels ugunsgrēka risks. Atkritumu kalnu nodzēst ir tikpat grūti kā kūdras purvu. Tāpēc Zviedrijā poligonos gana pat govis, bet tās ir jāslauc, aitas uzturēt ir pavisam viegli. Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālisti aprēķināja, ka jābūt tieši simt aitām, lai noganītu šādu platību. «LLU speciālistiem ir interese sekot līdzi šim ganāmpulkam visu vasaru, jo parasti aitas piebaro ar kombinēto lopbarību, bet šeit tās pārtiks tikai no zāles un ūdens,» stāsta SIA Getliņi eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Viņš cer, ka šāds projekts uzlabo Getliņu tēlu, ļaujot pierādīt, ka poligons nav mirusi zeme. Ar aitām tēlu labprāt spodrina arī Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš pirmdien svinīgi atklās ganības.
No biznesa viedokļa šis nav nozīmīgākais Getliņu projekts. Iespējams, jau šogad sāksies dārzeņu siltumnīcu būvniecība, kas ļaus izpildīt ES direktīvu prasības un izmantot atkritumu dedzināšanas rezultātā radušos siltumenerģiju. Līdz šim Getliņi izmantoja tikai 30% šīs enerģijas, ES prasa, lai izmanto vismaz 50%. Pieejamie resursi ļauj tomātus audzēt visu gadu, tas Latvijā parasti nenotiek. «Varēsim novākt ražu kaut uz Ziemassvētkiem. Vienīgi jāizdomā, kā pārvarēt aizspriedumus. Tehnoloģiski nebūs atšķirību starp Getliņos un Mārupē audzētiem tomātiem, augsni neizmanto ne tur, ne te,» uzsvēra I. Stirāns.