Ar suni birojā?
Latviešiem lielā cieņā ir aizlieguma zīme - melna suņa figūriņa ar sarkanu strīpu pāri redzama parkos, kafejnīcās, veikalos, frizētavās, iestādēs, lielveikalos un citur. Vai tas ir taisnīgi? Irma Kalniņa uzskata, ka tas atkarīgs no suņa audzināšanas un cilvēku kultūras līmeņa: «Dzīvnieks ģimenē - tās ir lielas rūpes. Ja ģimenē paņemts suns, atbildība ir tāda pati kā par bērnu.» Eksperte atceras, ka pirmajos gados pēc atgriešanās dzimtenē viņa ievēroja, ka daudzi suņi staigā ar uzpurņiem. Tagad to skaits ir mazinājies, bet vai tāpēc drošāk iet pa ielu? Daudzi suņi ir nelīdzsvaroti, nikni un neaudzināti. Etiķetes speciāliste novērojusi, ka bieži vien tādi ir tieši mazo šķirņu sunīši. Dzīvnieka uzvedība sabiedrībā liecina par saimnieka inteliģenci un pieklājības normu pārzināšanu. Irma Kalniņa stāsta: «Pastaigās ar Līvu vienmēr ņemam līdzi maisiņus un savācam to, kas paliek aiz suņa. Nesen es parkā aizrādīju jaunam cilvēkam, ka aiz suņa jāsavāc, un iedevu viņam maisiņu. Puisis nosarka un aizgāja, sava suņa kaku atstājis uz celiņa. Tomēr es turpināšu aizrādīt, jo tikai ar piemēru var audzināt jauno paaudzi.»
Bieži pie veikala rej piesiets suns. Saimnieks atnācis iepirkties, bet veikalā ar suņiem ieiet aizliegts. Ārzemēs šāda aizlieguma parasti nav, jo par suņa uzvedību atbildīgs ir saimnieks. Par mājdzīvnieka izdarīto skādi tur bargi jāmaksā. Tomēr eksperte saka: «Rīgā lielveikalos dažkārt redzu pircēju ratiņos ieliktus mazos sunīšus. Mīlu dzīvniekus, tomēr nereti nodomāju, vai es gribētu likt pirkumus tur, kur tikko sēdējis suns?»
Ja dzīvnieks ir apmācīts un vesels, labi kopts un nesmird, ar viņu varētu iet tur, kur tagad tas ir aizliegts, piemēram, restorānā suns varētu sēdēt blakus uz grīdas: «Rīgā ir restorāni, kuros ar suni atļauts uzturēties, bet mēs vienalga lūdzam atļauju ienākt ar Līvu. Es negribētu greznā restorānā sēdēt uz krēsla, uz kura tikko sēdējis suns. Anglijā pabos vai mūsu āra kafejnīcās tas ir citādi. Pabos sunim pie ieejas parasti tiek nolikta ūdens bļodiņa. Cits aspekts - jaunas sievietes savus sunīšu bieži ņem līdzi uz nakts bāriem un klubiem. Tā tomēr nav dzīvnieka vieta - skaļā mūzika un piesmēķētais gaiss ir ļoti kaitīgi dzīvnieka veselībai.»
Es ar savu sunīti dažkārt gāju uz redakciju. Vai esmu rīkojusies atbilstīgi uzvedības normām? Irma Kalniņa skaidro: «Ja esat darba devējs un suns prot uzvesties, to var darīt. Darbiniekam šis jautājums jāsaskaņo ar uzņēmuma īpašnieku un darba biedriem. Ja nevienam nav iebildumu pret suni, viņš ir labi ieredzēts un netraucē strādāt - kāpēc ne? Dzīvnieks uzlabo noskaņojumu un novada stresu. Taču jārēķinās, ka kādam var būt alerģija pret suni vai bailes no tā. Arī radošā iestādē, kur valda brīva attieksme un darbinieki labvēlīgi noskaņoti pret suni, viņu var ņemt līdzi. Protams, ne uz tiesu, ne pašvaldības uzņēmumu, ne Rīgas domi suni līdzi vest nedrīkst.»
Ciemos iešanas etiķete
Saimnieks gaida ciemiņus vai pats dodas pie draugiem - suni ņemt līdzi vai atstāt mājās? Eksperte skaidro: «Visu vajag iepriekš saskaņot. Es labi pazīstu savus draugus un esmu ņēmusi Līvu līdzi, bet viss ir jāizrunā. Pirmkārt, svarīgs dzīvnieku dzimums un temperaments. Ja man ciemošanās lielāko daļu jādomā, ka tik suņi nesakaujas vai nenobaida bērnus, vai nenoslienā sienas un neubago kumosus no galda, kāda jēga tādai ciemos iešanai? Ja pie jums nāk mazāk zināms cilvēks, jāpajautā, vai viņam nav alerģijas, vai nav bailes no suņiem. Ciemiņiem savukārt vēlams dzīvniekus nebarot ar našķiem no galda. Ja ciemiņi grib ņemt līdzi mazu bērnu, bet man mājās suns, atkal pārrunājam. Dzīvnieks paliek dzīvnieks, un bērni Latvijā it kā spēlējas, bet būtībā kaitina suni, nedod bumbu, rauj aiz astes. Kā dzīvnieks reaģēs?»
Suns un mode - vai šajā ziņā ir kādi strikti noteikumi? Irma kalniņa uzskata: «Nekādu noteikumu šajā ziņā nav. Tagad bieži dzīvnieku ģērbj kā mazu bērnu ar kleitiņām, bantītēm, sprādzītēm. Tā ir saimnieka izvēle, bet mani, piemēram, aizvaino, ja mazs sunītis Jāņos ir ietērpts latviešu tautastērpā.»
Ir vasara. Vai suns iederas ļaužu pilnā pludmalē? Irma Kalniņa uzskata - nez vai ir prāta darbs ņemt līdzi suni suni karstā saulē cilvēku pūlī. «Ja mīlulis pasprūk un sāk joņot pa plediem, baida bērnus un kārto savas dabiskās vajadzības smiltiņās vai, nedod dievs, iekož kādam. Savukārt visu dienu sēdēt uz rokām vai somā sunim ir mokoši. Kāds labums no šādas iziešanas zaļumos?»
Ja suns nav apmācīts un neprot uzvesties sabiedrībā, saimnieks būtībā ir sodījis sevi un suni, jo dzīve nesagādās prieku ne vienam, ne otram.