Intervijā BBC Radio 4 viņa paziņojusi, ka Eiropā vērojamais aizsardzības budžetu samazinājums rada bažas. Vēstniece arī atklājusi, ka viņa devusies uz Briseli, lai mēģinātu pārliecināt NATO valstu līderus pildīt vienošanos atvēlēt aizsardzības budžetiem 2% no valsts iekšzemes kopprodukta. Tas esot īpaši svarīgi tagad, kad valstis samazina aizsardzības budžetus, pat neskatoties uz drošības draudu pieaugšanu.
«Misiju skaits pasaulē, kur nepieciešama modernu militāro spēku izmantošana, tagad strauji aug. Pasaulē joprojām ir daudz draudu, daži no apdraudējumiem migrē uz Eiropu, piemēram, džihādistu kustības Islāma valsts vai Ebolas vīrusa veidolā, taču Eiropā joprojām valstis nepilda 2% aizsardzības budžeta apņemšanos,» teica S. Pauera.
Britu laikraksts The Daily Telegraph atzīmē, ka Apvienotā Karaliste ir viena no tikai divām NATO valstīm, kas sasniedz 2% finansējuma mērķi, taču bažas radot tas, ka politiķi nesola turpināt atvēlēt tik daudz līdzekļu aizsardzībai arī pēc maijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām. Britu galvenā militārā domnīca Royal United Services Institute jau brīdinājusi par valdības plāniem mazināt aizsardzības budžetu.