Krievija ar Irānu par S-300 sistēmu piegādēm vienojās 2007. gadā, parakstot kontraktu 800 miljonu ASV dolāru vērtībā. Taču 2010. gadā toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs apturēja vienošanās izpildi, jo ANO pastiprināja sankcijas pret Irānu tās kodolprogrammas dēļ un ASV un Izraēla izteica bažas, ka Irāna var izmantot S-300, lai aizsargātu kodolprogrammas objektus pret iespējamiem gaisa triecieniem.
Tagad Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pamato nostājas maiņu ar to, ka pasaules lielvaru sarunās ar Irānu panākta sākotnējā vienošanās, kas paredz samazināt Irānas iespējas radīt kodolieročus apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Galīgo vienošanos par kodolprogrammu gan paredzēts panākt tikai līdz 20. jūnijam, un nav simtprocentīgas garantijas, ka tas tiks izdarīts.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs jau paudis bažas par Krievijas pēkšņo soli un izteicis tās telefonsarunā S. Lavrovam. Savukārt AFP citē Izraēlas izlūkošanas ministra Juvala Steinica teikto, ka «notikušais ir tiešs rezultāts leģitimitātei, ko Irāna iegūst, vienojoties ar lielvalstīm par kodolprogrammu. Un arī pierādījums tam, ka Irānas ekonomiskā izaugsme, kas sekos sankciju atcelšanai, tiks izmantota Irānas apbruņošanai, nevis tās cilvēku labklājībai.»
S-300 var izmantot raķešu un lidmašīnu notriekšanai līdzīgi ASV Patriot sistēmai. Krievija kopš Ukrainas kara sākuma noteikto sankciju dēļ zaudējusi nozīmīgu daļu tās ieroču un bruņojuma tirgus. Irāna 2014. gadā bija 16. lielākā Krievijas ieroču pircēja.