Samērā daudz diskusiju par atskurbtuvju jautājuma sakārtošanu izskanēja pagājušā gada jūnijā, kad par to sprieda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Tā nosūtīja vēstuli valdībai, prasot līdz 1. septembrim noteikt vienu par atskurbtuvēm atbildīgo institūciju. Valdība to neizdarīja. Komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis (Vienotība) uzskata, ka ir iespējams risinājums, ka telpas piešķir pašvaldība, bet valsts apmaksā mediķu algas. Tā kā ir atļauts vairākām pašvaldībām veidot kopīgu policiju, tad arī atskurbtuvju ierīkošanā varētu kooperēties vairākas pilsētas un novadi.
Pērn, komentējot situāciju ar atskurbtuvēm, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Geduševs atgādināja, ka jau 1991. gadā likumā par policiju tika noteikts, ka atskurbtuves jānodod medicīnas iestādēm, jo tas nav tiešais policijas uzdevums, bet visus šos gadus, «kā saka sportā - bumba tika spārdīta no vieniem vārtiem uz citiem. [..] Protams, viss šis process beidzās ne ar ko.» RPP pārstāve Inese Tīmane norādīja, ka šī gada laikā nekas nav mainījies: «Katra pilsēta to risina atšķirīgi - vienās atskurbtuves ir pie slimnīcām, citās par tām atbild policija. Trūkst vienota koncepta.» Rīgā atskurbtuves pakalpojumu Gaiziņa ielā nodrošina Latvijas Sarkanais Krusts, kam pašvaldība maksā tāpat kā par naktspatversmi Ls 3,05 par nakti, un šajā patversmē uzņem arī alkohola reibumā esošas personas. Dienas laikā atskurbtuve nestrādā. Vaicāta, vai šāds modelis ir veiksmīgs, sociālā centra Gaiziņš vadītāja Ilona Luste saka «noteikti jā», norādot, ka telpas obligāti jānodala iereibušajiem un skaidrā esošajiem klientiem. Vienas nakts laikā uzņemto reibumā esošo personu skaits ir ļoti atšķirīgs - no viena līdz pat 27.
VARAM ziņojumā minēti vairāki labās prakses piemēri - detoksikācijas palātas Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Rēzeknes slimnīcā, Jelgavas pašvaldības policijas Medicīniskās atskurbtuves nodaļa, speciālās telpas Liepājas un Jūrmalas pašvaldības policijā. Tiesa, nosauktajās vietās vienas personas uzturēšanās izmaksā krietni dārgāk nekā Rīgā - no 17 līdz 27 latiem. Mazākas pašvaldības pagaidām bez atskurbtuvēm iztiek. Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS) stāsta, ka ir bijusi doma veidot vienotu atskurbtuvi uz Jelgavas Psihoneiroloģiskās slimnīcas bāzes Jelgavas pilsētai, Jelgavas un Ozolnieku novadiem, taču aprēķinātās izmaksas bijušas pārāk augstas. «Esam devuši uzdevumu pašvaldības policijai iereibušos cilvēkus aizgādāt uz mājām, tas ir tuvāk, nekā vest viņus uz Jelgavu,» norādīja Z. Caune. Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs uzskata, ka atskurbtuvju uzturēšana nav tieša pašvaldību funkcija: «Atsevišķu atskurbtuvi mums nevajag. Siguldā varētu būt, bet vajadzīgs tiesiskais regulējums, jo uz atskurbtuvi jāved Valsts policijai, un vajadzīgs finansējums.» A. Lielmežs vēlas aktualizēt piespiedu ārstēšanās jautājumu, jo, viņaprāt, agrāk šāda ārstniecības iestāde Olainē bija efektīva.
Ziņojumu valdībai gatavo VARAM, un tās Teritoriālās pārvaldes un finanšu politikas nodaļas vadītājs Arnis Šults stāsta, ka šis jautājums nav aktuāls visās pašvaldībās, bet 28 pilsētās, kur atskurbtuvju apsaimniekošanu varētu uzticēt Sarkanajam Krustam. Viņš arī atzīst, ka ministrijas līdz šim nav spējušas vienoties un pašvaldības labprātīgi uzņēmušās šo problēmu risināt. Pēc A. Šulta teiktā, ne vien VARAM, bet arī Iekšlietu un Veselības ministrijas atbalsta atskurbtuvju koordināciju nodot Labklājības ministrijas pārziņā. Ministre Ilze Viņķele uzskata, ka šāds risinājums ir mākslīgi radīts: «Likumā žūpības apkarošana noteikta par pašvaldību funkciju. Ir jābūt telpai, policistam un mediķim. Kur te ir vieta Labklājības ministrijai? Tas nav sociālais pakalpojums sociālā darba izpratnē. Tā ir pašvaldību funkcija, un VARAM varētu būt starpnieks, nodrošinot pašvaldību sadarbību ar Latvijas Sarkano Krustu.»