Angļa iniciatīva Liepājā
«Eko kareivis» - tā man sūtīto e-pastu parakstījis Ešlijs Eibrahams. Pensionējies starptautiskas programmēšanas kompānijas ģenerālmenedžeris jau vairākus gadus paralēli dzīvo Londonā un Liepājā, kuras šarms viņu apbūris kāda tūrisma brauciena laikā. Gadus trīs angļu džentlmenis pa vēju pilsētu pārvietojas ar elektrisko skūteri. Pirms diviem gadiem viņš apciemoja pilsētas mēra vietnieku Gunāru Ansiņu, nesot biezu mapi. Pārvērst Londonu elektriskā pilsētā - tāds bija Londonas pilsētas galvas Borisa Džonsona iniciētā projekta elektromobiļu ieviešanai nosaukums.
E. Eibrahams Džonsona Liepājas kolēģi Uldi Sesku izvizināja prestižajā Tesla Roadster elektromobilī, kuru uz Latviju bija atvedis pagājušajā rudenī. Glamūrais auto, kura analogs pieder arī Arnoldam Švarcenegeram, gan nav Ešlija personīgais īpašums. Taču viņš jau ir pasūtījis šī paša koncerna ģimenes auto, kas tiks laists klajā nākamgad. Tā baterija izturēs 480 kilometru. «Ja vajadzīgs, tas varētu mani aizvest no Liepājas uz Rīgu un atpakaļ vienā dienā. Tas būtu ideāli,» viņš priecājas.
Projektē visi ražotāji
Latvijā elektromobiļu lieta vēl ir bērna autiņos, turpretim Londona patlaban piedzīvo īstu bumu. Līdz 2015. gadam tur paredzēts izveidot arī ap 6000 elektromobiļu uzlādes staciju, stāsta E. Eibrahams. Piecu minūšu gājienā no savas mājas šīs pilsētas centrā viņš varot uzdurties septiņām stacijām. Viena no tām pieder supermārketam, kura apmeklētājiem pat nav jāmaksā par mašīnu «apēsto» elektrību. Pēc statistikas, elektromobiļu īpašnieki iztērējot vairāk par citiem klientiem, kas ir veikalā ieradušies, piemēram, uz atlaižu akcijām.
«Londonā patlaban ir ap 5000 elektromobiļu - tos var atpazīt pēc mazliet jokainā izskata,» smaida Ešlijs. «Bet tas nav tas, uz ko virzās industrija, tiek mēģināts elektromobili pielīdzināt standarta ģimenes mašīnai. Šī gada modeļiem - Mitsubishi, Nissan Leaf, Citroen C-Zero - pat nevar pamanīt atšķirību no «parastā» automobiļa.
Līdz 2015. gadam visi pasaulē lielākie autoražotāji būs izgatavojuši elektroautomobiļus. Mercedes Benz pašlaik pērk Tesla ražotās elektromobiļu baterijas, bet nākamgad jau lietos līdzīgus pašiem piederošās Daimler fabrikas izstrādājumus. Renault uz 2015. gadu grasās saražot pusmiljonu elektromobiļu, bet patlaban «perina» uzreiz četrus modeļus, no kuriem pirmais būs gatavs septembrī. Pa Vācijas ceļiem nākamgad jau varētu kursēt četri miljoni elektromobiļu, šādas prognozes izklāsta ar industrijas aizkulisēm pazīstamais E. Eibrahams. Elektromobiļi pašlaik vidēji maksā divreiz dārgāk par «parastajiem» auto, bet cenām esot tendence kristies.
Vēja mobiļi?
«Vairākumā valstu valdība atbalsta cilvēkus, kas pērk elektromobiļus. Amsterdamā pilsēta finansēja simtiem uzlādes staciju uzstādīšanu. Norvēģijā elektriskajām mašīnām ir samazināts PVN, Anglijā, pērkot elektromobili, tiek atmaksātas 5000 mārciņas. Industrija sāks iekustēties tikai tad, kad valdība izdomās veidus, kā atvieglot elektromobiļu iegādi un lietošanu,» saka E. Eibrahams.
No Liepājas amatpersonām viņš saņēmis ziņu, ka municipalitāte apsver divu triju elektromobiļu iegādi, ko varētu nodot pašvaldības policijas rīcībā. Tikpat svarīga ir ātrās uzlādes staciju tīkla izveidošana. Ambiciozais fakts, ka igauņi savas CO2 emisiju kvotas ir iemainījuši pret 507 japāņu Mitsubishi i-MiEV modeļiem, patiesībā nozīmē to, ka ziemeļu kaimiņi pārņem arī japāņu «kontaktdakšas», kuru parametri nesakrīt ar Eiropā lietotajām. E. Eibrahams cer, ka Liepājas pilsēta neatkārtos šīs kļūdas, turklāt, iespējams, realizēs unikālu pilotprojektu, mēģinot uzlādes stacijas nodrošināt ar akumulējamu vēja enerģiju. Tad šis transports patiešām būtu 100% zaļš.
Mazina piesārņojumu
Vēl svarīgāka nekā Liepājā zaļā transporta tīkla izveidošana varētu būt Rīgā, kur, pieaugot automobiļu skaitam un palielinoties sastrēgumiem, 2007.- 2009. gadā ievērojami tika pārsniegts ES atļautais gaisa piesārņojuma slieksnis. Vainojamas bija mikrodaļiņas PM10: nesadegušas degvielas, kvēpu, uz ielām kaisīto smilšu un riepu materiāla fragmenti, kas var uzkrāties cilvēku elpceļos un plaušās, arī veselībai kaitīgais slāpekļa dioksīds. Diemžēl divās Rīgas noslogotākajās transporta maģistrālēs - Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielā - arī 2010. gadā vairāk nekā 60 reižu ir pārkāpts PM10 normatīvs: 50 mikrogramu uz kubikmetru dienā. Pēc Rīgas domes novērtējuma vismaz pusi piesārņojuma rada transports, precizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta Ķīmisko vielu un risku nodaļas vecākā referente Lana Maslova.
«Nepieciešamību pēc elektromobiļiem nosaka klimata pārmaiņas un neprognozējamās naftas cenas,» piekrīt VARAM Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktors Valdis Bisters. «Tas kļūst par ģeopolitisku jautājumu, un mēģinājums jau laikus skatīties uz alternatīvām ir ļoti pamatots.» Par Eiropas elektrotransportu eiforiju viņš izsakās piesardzīgi: esot jāizpēta, kāds, piemēram, ir šo auto dzīves cikls, cik enerģijas vajadzīgs, lai saražotu un pēc tam pārstrādātu to baterijas.
Latvijā patlaban nav vienota plāna par elektromobiļiem, Rīgā turklāt nav arī plāna, kā risināt gaisa piesārņojuma problēmu, apstiprina V. Bisters. VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju tomēr jau šovasar iniciēšot atbalstu elektrotransporta iegādei un infrastruktūrai, izmantojot klimata pārmaiņu mazināšanai atvēlētās finanses. «Tas būs gan jaunu elektromobiļu iegādes un demonstrēšanas, gan arī pārbūves konkurss - ir entuziasti, kas grib pārbūvēt par elektromobiļiem jau esošās mašīnas,» stāsta V. Bisters.