No tāfeles līdz garšvielām
Līvānu seniori iesaistījušies Baltās mājas organizētajā vecāka gadagājuma cilvēku interešu aizstāvības tīklā Dzīvotprieks - kopš 2003. gada realizēti jau seši projekti. Šogad jauns projekts - Senioru labo darbu maratons -, kurš vienlaikus norit Līvānos, Jūrmalā, Staicelē, Ventspilī un Jēkabpilī. «Mums bija labo darbu diena - apzaļumojām centrālās bibliotēkas skvēru. Bet viss sākās ar semināru par labdarību, tās mērķiem un uzdevumiem. Bija arī 10 nodarbības - ļoti vērtīgas,» atzīst Veneranda. Nodarbību ciklā paši izvēlējušies tematus, kas paplašinātu zināšanas. «Gribējām redzēt, kā mūsdienu skolās mācās mūsu mazbērni, iepazīties ar jaunajām tehnoloģijām - izmēģinājām interaktīvo tāfeli!» lepojas Rudens rozes. Bijušas arī praktiskas nodarbības. Par garšvielām, par eksotiskajiem augļiem. Aizraujoša bijusi nodarbība kopā ar vetārstu. «Atvedām dažādu šķirņu sunīšus, vienai kundzei bija divi kaķi. Vetārstam pašam līdzi bija trusis. Viņš ļoti profesionāli pastāstīja, kā dzīvniekus kopt, barot, aprūpēt... Un par sirds veselību un skaistumu arī bija nodarbība! Mēs arī gribam skaistas būt, tas nekas, ka vecas,» koķetē dāmas. «Visvairāk priecēja kosmētiķes atzinums: esam skaisti saposušās un labi saglabājušās. Ne visas pensionāres ir tādas kā Līvānos!»
Un ko starp Rudens rozēm dara kungi? «Mēs te esam kā dadži,» sirsnīgi atjoko Antons Cimars. «Ērkšķi!» šķelmīgi izlabo Veneranda.
Svētku idejas aizsācēji
Visas līvāniešu aktivitātes nav iespējams uzskaitīt. «Starptautiskajā veco ļaužu dienā pie mums sabraukuši seniori no citiem novadiem. Bija orķestris. Ciemojās mūsu izcilais novadnieks Jānis Streičs. Re, Antons režisoram ļoti līdzīgs - viņš pat esot Rīgā uz ielas sveicināts,» smaida dāmas, bet nopietni piebilst - Veco ļaužu dienas iezīmēšanu kalendārā 2009. gadā panākusi tieši biedrība Baltā māja! Skolā rīkojuši A. Čakam veltītu pasākumu - tāpat kā dzejnieks mīlējis savu Rīgu un Marijas ielu, līvānieši rakstījuši katrs par savējo. «Mana bērnības iela ir ar skanīgu nosaukumu - Brīvības iela. Tur pavadīju bezrūpīgus gadus, kas saistās ar atmiņām par Dubnas upi, ar Līgosvētkiem, kad sapušķojām gotiņas ar ziedu vainagiem. Mums, bērniem, gotiņu saimnieces deva pa vienam krievu rublim vai cienāja ar konfektēm...» raksta autore Aina. «Tā ir manas bērnības iela - Skolas iela Rīgā. 40. gadi, pēckara laiks. Skolas ielas galā - Esplanāde. Putekļains laukums vasarā, ziemā - īsākais ceļš uz Bastejkalnu, lai vizinātos ar ragaviņām. Tie ir mūžīgi nedzīstoši ceļi un delnas, kas tiek savainotas, skrienot un krītot uz asfalta...» šo rindiņu autors ir Leons. «Uzrakstījām un paši esam aizkustināti!» saka Veneranda.
Līvānieši apglezno stiklu, darina brošas, tapo šalles, izgatavo latvju zīmes, brauc ekskursijās. Sadraudzējušies ar Tallinas senioriem - pabijuši viņu rīkotajos vecmāmiņu un vectētiņu svētkos, kas rīkoti piejūras parkā. Esot patiešām grandiozs pasākums.
Tikai jāpaķer idejas
«Baltā māja neļauj dzīvot dīkā. Inguna ģenerē idejas, mēs tās paķeram un realizējam.» Laiks līdz Ziemassvētkiem senioriem būšot ļoti saspringts. «Piedalīsimies akcijā, ko ik gadu biedrība rīko Ziemassvētkos. Pērn cepām piparkūkas, bet šogad tā norisināsies ar nosaukumu Uzdāvini savam kaimiņam svētkus! Katram senioram būs uzdevums - uz svētkiem atvest vienu cilvēku, kurš parasti nekur neiet. Tas nebūs tik vienkārši!» pienākuma nozīmīgumu uzsver Veneranda.
«Kuram ir mašīna, tam kaimiņš būs jāatvizina, kuram nav - pie rokas jāatved. Mēs savukārt rīkosim skaistu koncertu. Bet pie tiem, kuri veselības dēļ nevarēs ierasties, brauksim uz mājām. Gan pie 90 gadu vecajiem, gan pie tiem, kuriem ir mājas aprūpe,» skaidro Inguna. Arī Līvānu novadu domes vadība atzīst, ka nevalstiskais sektors pie viņiem darbojas kā atbalsta punkts, aktivizējot un izglītojot vecos ļaudis. «Jauki, ka esam noderīgi un vajadzīgi, turklāt daudz jauna iemācāmies. Dzīve sākas pēc sešdesmit!» priecājas Rudens rozes un ķeras pie nākamā darbiņa - līdz ziemas saulgriežiem jāpaspēj sašūt auduma maisiņus dāvanām, ko svētkos pasniegs veciem cilvēkiem - tiem, kuriem pāri deviņdesmit.