_ «Bet, ja patīk cipari un ar tiem ķimerēties, šī profesija nav slikta izvēle,» viņš saka. Stresa ikdienā nav daudz, turklāt matemātika un statistika ir ne vien Mārča izglītība, bet arī interese un vaļasprieks.
E-kursi no visas pasaules
Pēc Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas beigšanas Mārcis sākumā ļāvās meinstrīmam - līdzīgi kā citi klasesbiedri, tēmēja uz ekonomistiem. Rīgas Ekonomikas augstskolā viņu tomēr neuzņēma, un Mārcis iesniedza dokumentus LU fizmatos, programmā Matemātiķis - statistiķis. «Gribējās iet tur, kur neiet visi pārējie. Klases audzinātāja pie mums palaikam aicināja savus bijušos audzēkņus, un viens no viņiem bija no šīs studiju programmas, viņa stāstītais likās interesants. Matemātika man skolā padevās un patika, jo bija izcils matemātikas skolotājs, kas māca joprojām - Dainis Kriķis. Viņš arī mani iedrošināja.»
Lai gan matemātika studējot bija jāsāk mācīties jau stipri augstākā līmenī, Mārcis priecājas, ka savulaik netika «zviedros». Pabeidzis bakalaurus, viņš turpināja studijas maģistrantūrā, pēc tam arī doktorantūrā, lai gan par akadēmisko karjeru domājis nav. «Pēc maģistriem īsti negribējās mest mieru, jo bija labs kontakts ar pasniedzēju, darba vadītāju, bija interesanta tēma, gribējās pašam priekš sevis kaut ko pētīt,» Mārcis stāsta, bet atzīstas, ka doktorantūru nu jau pametis, jo mērķis bija process, nevis diploms.
Mācīšanās tomēr joprojām uzskatāma par vienu no viņa hobijiem, jo brīvajā laikā Mārcis iecienījis tiešsaistes bezmaksas lekcijas, ko internetā, vietnē Coursera.org un citviet, piedāvā pasaules labākās augstskolas. «Es klausos e-kursus par matemātiku un statistiku, bet tēmas ir daudz un dažādas. Tas arī Latvijā pēdējos divos, trijos gados kļuvis par populāru trendu. Tās ir top universitātes un pasniedzēji. Manuprāt, brīnišķīga iespēja, pat ja beigās nav «papīra».»
Kā brauc jauns šoferis?
Pirmo darbu Mārcis dabūja caur paziņām - trīs mēnešus strādāja Centrālajā statistikas pārvaldē par datu apstrādātāju. Vēlāk viņš fakultātē pie ziņojumu dēļa pamanīja aa/s Balta sludinājumu par aktuāra vakanci, kurai pieteicās. Atbildes nebija, tāpēc Mārcis sameklēja darbu mārketinga un sociālo pētījumu aģentūrā Data Serviss. Pēc trim mēnešiem Mārcim piezvanīja no Baltas un, atsaucoties uz internetā ieraudzīto viņa CV, uzaicināja uz sarunu. Izrādījās, ka Mārča iepriekš sūtītais pieteikums tā arī nebija līdz uzņēmumam nonācis, bet visdrīzāk palicis e-pasta filtros, taču tagad viņam piedāvāja to pašu pozīciju - aktuāra amatu. Šī vēl neiepazītā profesija intriģēja, un nu Mārcis jau septiņus gadus ir Baltas darbinieks.
Aktuāra darba būtība ir prognozēt varbūtības, un viņi strādā finanšu iestādēs un uzņēmumos, kur ir saskare ar zināmu nenoteiktību nākotnē - apdrošināšanas kompānijās, bankās, konsultāciju firmās, arī valsts pārvaldē pie sociālajām apdrošināšanām un pensijām. Nedzīvības apdrošināšanā, kas ir Mārča darbalauks, aktuāri iedalās rezervju un cenošanas aktuāros. «Pirmie strādā ar atlīdzību analīzi, nosaka, cik liels attiecīgajā periodā varētu būt vēl nepieteikto atlīdzību apjoms. To darīju pirmos četrus gadus Baltā. Tagad esmu cenošanas aktuārs, kas izvērtē un segmentē klientus. Piemēram, visi zina, ka jauni autobraucēji ir sliktāki šoferi nekā pieredzējušie, bet aktuārs ir tas, kurš pasaka, cik ļoti viņi ir sliktāki. Apstiprina aizdomas ar skaitļiem,» Mārcis skaidro. Cenošanas aktuāri arī vairāk specializējas uz konkrētu produktu, un Mārča pārziņā ir t. s. motoru produkti (OCTA, Kasko u. tml.).
Gads Anglijā
Tā kā Balta ietilpst RSA grupā, kam galvenā mītne atrodas Lielbritānijā, Mārcim pirms trim gadiem radās izdevība paskatīties, kā strādā aktuāri ārzemēs. RSA organizēja Global pricing academy jeb Starptautisko cenošanas akadēmiju savu uzņēmumu darbiniekiem no visas pasaules. Pieteicās arī Mārcis, izturēja atlasi un, dabūjis piekrišanu no savas vadības, uz gadu aizbrauca uz Angliju. Tiešu tur viņš tā kārtīgi iepazina cenošanas aktuāru darba specifiku. Vairāk par teorētisko mācīšanos Anglijā bija praktiskas strādāšanas un pieredzes apmaiņas RSA Londonas pievārtē. Bija arī iespēja rotēt pa uzņēmuma departamentiem. «Sākumā strādāju tikai ar privātpersonu motoru produktu. Pēc tam - mājdzīvnieku apdrošināšanā. Anglijā ir ļoti populāri apdrošināt sunīšus un kaķīšus, viņiem tas ir liels bizness,» Mārcis saka un stāsta gūtos iespaidus par apdrošināšanas nozari Lielbritānijā: tirgus ir liels, ar nežēlīgu konkurenci, tāpēc no svara ir katrs sīkums, ar katru produktu uzņēmumā strādā vesela komanda, un arī aktuāriem, atšķirībā no Latvijas, ir iespēja specializēties un iedziļināties niansēs kādā šaurākā nišā.
Lai gan daudzi šādu iespēju izmanto, lai paliktu strādāt ārzemēs, Mārcis atgriezās. «Man nebija iemeslu, kāpēc nebraukt atpakaļ. Mani darbā gaidīja atgriežamies, atbraucu ar entuziasmu - kaut ko esmu samācījies, gribas arī kaut ko no tā atdot Latvijai atpakaļ, pamēģināt šeit.»
Pat ja aktuāra darbs no malas var šķist vienmuļš, Mārcim tas patīk, un Baltā viņš jūtas novērtēts, tāpēc arī tuvākajos gados grib pie šī amata palikt. «Mani ciparu bīdīšana, programmēšana, datu apgūšana un interpretācija šobrīd interesē. Un es nezinu, vai citā jomā es būtu veiksmīgāks nekā patlaban.» Tiesa, jo vairāk aktuāram pieredzes, jo vairāk gribas piedalīties lielāku lēmumu pieņemšanā. «Ne vienmēr tas, ko aktuārs ierosina, pat ja tas ir pareizāk, biznesā tiek īstenots,» Mārcis saka, taču atzīst, ka pagaidām viņa vēlme pēc lielākas atbildības vēl ir līdzsvarā ar lietām, ko gribētos uzlabot pašreizējā pozīcijā.